Šodien aprit 105 gadi kopš Ziemassvētku kaujām, kas bija vienas no lielākajām un sīvākajām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Lai pieminētu latviešu strēlniekus, kuri tajās cīnījās, Ziemassvētku kauju muzejs rosina ikvienu, individuāli vai ģimenes lokā, apmeklēt tradicionālās piemiņas vietas Ložmetējkalnā.

5. janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēja Ložmetējkalnu, lai, noliekot ziedus, godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.

Aizvadītās nedēļas nogalē Austrālijā tika godināta 106. gadadiena, kad Austrālijas un Jaunzēlandes karavīri zem savu jaundibināto valstu karogiem pirmo reizi piedalījās Pirmā pasaules kara cīnās. Starp šiem karavīriem tika godināti arī 157 latviešu izcelsmes austrāliešu karavīri, kuri cīnījās Antantes valstu pusē Austrālijas un Jaunzēlandes armijas...

Ziemassvētku kaujās kritušo atceres tradīcija tiek saglabāta arī laikā, kad nav iespēju viņus godināt plašos piemiņas pasākumos un karavīru, zemessargu un jaunsargu vienojošos lāpu gājienos. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks kritušo karavīru atdusas vietās nolika ziedus, pieminot pirms 104 gadiem izcīnītās nozīmīgās Ziemassvētku kaujas.

Rīt, 7. janvārī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēs Rīgas Brāļu kapus un citas Latvijas karavīru atdusas vietas, lai godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.

Simtiem cilvēku, karavīru un jaunsargu dažādos svinīgos pasākumos Babītes novada Antiņu kapsētā, Jelgavas novada “Mangaļos” Ziemassvētku kauju muzejā un Ložmetējkalnā pieminēja pirms 103 gadiem izcīnītās Ziemassvētku kaujas. Gan amatpersonas, gan pasākumu apmeklētāji uzsvēra – šajās kaujās latviešu strēlnieki lika pamatus tālākai Latvijas valsts...