Arvien vairāk Rietumvalstu ekspertu vidū NATO un Krievijas attiecību kontekstā tiek pieļauti iespējami sliktākie nākotnes scenāriji. Šīs bažas visai veiksmīgi izmanto arī pati Krievija, kura savos kanālos organizē informatīvās kampaņas, apšaubot NATO dalībvalstu un Ukrainas spējas, kas rezultātā var kļūt par pamatu hibrīduzbrukumam pret Baltijas valstīm. Sarunā ar “Sargs.lv” NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins vienprātīgi uzsver – Rietumvalstīm un Latvijai nevajadzētu ļauties panikai, jo dažāda veida ietekmes operācijas Baltijas valstīs tikušas pastāvīgi īstenotas jau kopš 2014. gada. Savukārt plašo rezonansi izraisījušais “Bild” publicētais NATO 2024. gada mācību “Steadfast Defender” scenārijs ir vēl viens apliecinājums tam, ka Baltijas valstis un pārējā alianse ir spējīga pielāgoties visdažādākajiem Krievijas agresijas draudiem.
Brīdinājumi par iespējamiem hibrīdkara scenārijiem Baltijas valstīs nav nekas jauns
Dažādas Rietumvalstu domnīcas un to drošības eksperti jau izsenis spriež par iespējamajām hibrīdkara metodēm, kuras Krievija varētu pielietot pret Baltijas valstīm. To vidū ir prasmīgi īstenotas informatīvās kampaņas, kuru mērķauditorija ierasti bijušas ārvalstīs dzīvojošās krievvalodīgo kopienas. Caur šo kopienu uztveres ietekmēšanu Krievija allaž ir centusies izmantot radikālus grupējumus un ietekmēt arī plašākas sabiedrības domas Baltijas un Rietumvalstu kontekstā.
Ar Krieviju tiešā un netiešā veidā saistīti kibergrupējumi jau ilgstoši īstenojuši kiberuzbrukumus pret visām trim Baltijas valstīm. Vēl nesen aizsardzības ministrs Andris Sprūds konferencē “Kiberšahs 2023”, atsaucoties uz “Cert-EU” datiem, norādīja, ka 2022. gadā Baltijas valstis kopā piedzīvojušas 32% no visiem kiberuzbrukumiem pret Eiropas Savienību.
Jau 2017. gadā ASV pētniecības institūts “RAND” savā ziņojumā norādīja uz to, ka Krievija var izmantot hibrīdkara metodes Baltijas valstīs, ietverot tādus scenārijus kā nevardarbīgu sistēmas graušanu, slēptas vardarbīgas darbības un konvencionālu agresiju.
Savukārt saskaņā ar Varšavas institūta 2020. gada datiem jau tolaik Krievija hibrīduzbrukumos pret Baltijas valstīm izmantoja dažādus juridiskus un institucionālus instrumentus, piemēram, pasu izsniegšanu vai repatriācijas programmu uzsākšanu, lai palielinātu Krievijas pilsoņu īpatsvaru Baltijas valstīs.
Par Krievijas hibrīdā kara ieroci pret Baltiju uzskatāma arī apzinātas nelegālās migrācijas virzīšana pāri Latvijas un Lietuvas Austrumu robežai, kā arī pērn piedzīvotā imigrantu iepludināšana Igaunijā un Somijā.
Kremļa “kritiķi” vai ietekmes operāciju līdzdalībnieki?
Krievu politologs un vēsturnieks, bijušais Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta profesors un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Valērijs Solovejs (Валерий Соловей) jau vairākus gadus nodarbojas ar konspirāciju teoriju izplatīšanu. Dažas no tām ir realizējušās, bet lielais vairums nepieredz savu nokļūšanu dienasgaismā. Viņš jau kopš 2020. gada ir vēstījis, ka Krievija veiks plaša mēroga hibrīdkara uzbrukumu pret Baltijas valstīm.
Ārēji V. Solovejs atgādina klasisku tā saukto “režīma opozicionāru”. Tam par labu kalpo viņam piemērotais ārvalstu aģenta statuss, kā arī amata zaudēšana Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtā. Vaicāts – kāpēc tieši viņš, nebaidoties no režīma atriebības, profesors ir vairākkārt atbildējis, ka viņa labvēļi ir “ārkārtīgi ietekmīgi cilvēki visaugstākajos varas ešalonos”.
Politologs un ilggadējais Krievijas pētnieks Andis Kudors norāda, ka V. Solovejs nāk no krievu nacionālistiem, kurus savukārt aktīvi vervē Krievijas Federālais drošības dienests (FSB). Ir iespējams, ka V. Solovejs ir saistīts ar elites pārstāvjiem Kremlī, taču A. Kudoram ticamāka šķiet versija, ka viņu savos mērķos izmanto FSB.
Viņš uzskata, ka, ja FSB tomēr izmanto V. Soloveju, tad galvenais mērķis ir iebiedēt Rietumus. “Es teiktu, ka viņš ir slīpēts vīrs, nav zināms, kam no teiktā ticēt, kam ne. Bet līdz šim, manuprāt, viņš vairāk ir maldinājis. Tas gan nenozīmē, ka viņš nekad nesaka patiesību,” skaidro A. Kudors.
Arī šī gada pirmajā dienā viņš aktualizēja savu teoriju par Krievijas iespējamo hibrīduzbrukumu 2024. gada nogalē. Savā “Youtube” kanālā viņš apgalvo, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina izstrādāto plānu uzbrukt Baltijas valstīm bija paredzēts realizēt 2020. gada pavasarī, taču tas nenotika Covid-19 pandēmijas dēļ.
V. Solovejs nosauc dažus iespējamos veidus, kā tas tiktu īstenots – nelegālo migrantu iepludināšana, banku sistēmu bloķēšana ar datorvīrusu palīdzību, Kremļa ietekmē esošu cilvēku izmantošana protestos un visu rietumu virzienā esošo ceļu bloķēšana ar smagajām mašīnām. Tā, neizmantojot vardarbību un tikai dažās vietās izvietojot bruņotos spēkus, pēc V. Soloveja domām, sāktos plaša mēroga hibrīduzbrukums.
Arī Jānis Sārts norāda, ka, ņemot vērā V. Soloveja pastāvīgo uzturēšanos Krievijā, kā arī darbību valsts universitātē, Krievijas specdienestiem, iespējams, ir sava interese viņa izmantošanā.
Viņaprāt, pašlaik informācijas telpā notiek trīs lietas. Pirmkārt, lēnā kara gaita Ukrainā un Rietumu gausais atbalsts ir licis aizvien vairāk amatpersonām un ekspertiem īpaši Eiropā brīdināt par aizvien pieaugošām sliktāko scenāriju iespējamībām. Otrkārt, Krievija šo retoriku izmanto savām informācijas operācijām, mēģinot radīt sajūtu, ka drīzumā Krievija vērsīsies pret NATO un Ukrainas situācija būs bezcerīga, lai grautu ukraiņu morāli un iebiedētu Rietumus. Treškārt, daļa mediju šīs spekulācijas labprāt izmanto, lai radītu sensāciju, iegūtu klikšķus, reakcijas un tādējādi ieņēmumus.
Arī V. Kuzmins ir kritisks par V. Soloveja izteikumiem un uztver tos kā informācijas kampaņu. Viņš uzsver, ka iespējas īstenot hibrīdkaru būs pastāvīgas, neatkarīgi no situācijas Ukrainā. Tas, kam viņaprāt šobrīd būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir Baltijas valstu plāns līdz 2025. gadam atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL loka, kas savieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektrosistēmas ar Krieviju un Baltkrieviju.
2023. gadā bojātais elektrotīkla un “Balticconnector” gāzes vada savienojums starp Igauniju un Somiju, kuru, kā izrādījās, “netīšām” īstenoja Ķīnai piederošs kuģis, ir konkrēta epizode, kas var atkārtoties. V. Kuzmina ieskatā Krievija noteikti nelaidīs garām jebkuru nākamo iespēju ar tehnisku vai kiberlīdzekļu palīdzību pierādīt V. Putina iepriekš minētos apgalvojumus par to, ka Baltijas valstu plāns atslēgties no BRELL loka “var izmaksāt ļoti dārgi”.
Vācu tabloīda aprakstītie NATO mācību plāni izraisījuši nepamatotu rezonansi
Vēl 2023. gada novembrī “Financial Times” vēstīja par NATO plānu 2024. gadā rīkot vērienīgākās militārās mācības kopš Aukstā kara laika – “Steadfast Defender”, lai atstrādātu aizsardzību pret iespējamo Krievijas militāro agresiju, kas būtu vērsta pret kādu no NATO dalībvalstīm. Mācību mērķis ir sagatavot dalībvalstis ātrai pārejai krīzes situācijas gadījumā no reaģēšanas uz pilnvērtīgu militāru alianses pretdarbību.
Jau tad NATO pārstāvji norādīja, kā mācībās piedalīsies no 500 līdz 700 alianses dalībvalstu lidmašīnām, vairāk nekā 50 kuģi un aptuveni 41 000 militārpersonu. Mācību norise ietvers Vāciju, Poliju un Baltijas valstis.
Pieejamā informācija liecināja, ka mācību mērķis ir “potenciālo manevru modelēšana, kas vērsti pret pretinieku, ko veido agresīvu valstu koalīcija Krievijas vadībā”. Pēc mācību scenārija šai koalīcijai esot piešķirts nosaukums “Occasus” jeb “Noriets”.
“Bild” publicētā informācija no slepeniem Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentiem šoreiz atklāj vien papildu detaļas, kas iezīmē šī gada NATO mācību scenāriju. Tajā tiek atainoti Krievijas kiberuzbrukumi un cita veida hibrīdkara metodes, kas vērstas pret Baltijas valstīm 2024. gada jūlijā. Savukārt trīs mēnešus vēlāk Krievija Kēnigsbergas apgabalā ieved papildu karaspēku un vidējas darbības rādiusa raķetes. Tam sekotu “robežkonflikts” Suvalku koridorā.
Jānis Sārts un kādreizējā NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže sociālās saziņas platformā “X” skaidroja situāciju, uzsverot, ka publicētais “Bild” scenārijs nav nākotni paredzoša izlūkinformācija, bet gan ikgadēju NATO mācību scenārijs. Viņu pausto skaidrojumu apstiprina arī V. Kuzmins.
Viņš atminas, kā pāris gadus atpakaļ ASV jūras kājnieki militāro mācību ietvaros īstenoja desanta izsēšanās operāciju Liepājas krastā un uzsāka uzbrukumu Saldus virzienā. Savukārt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri veica aizkavēšanas operācijas.
Savukārt Jānis Sārts sarunā uzsver, ka šādas NATO militārās mācības pašas par sevi ir signāls Krievijai par to, ka alianse ir gatava iesaistīties kolektīvajā aizsardzībā. Vērtējot pēdējo divu gadu laikā gūtās mācības no kara Ukrainā, J. Sārts norāda, ka Krievijas draudi Suvalku koridorā vairs nav tik būtisks izaicinājums, kā tas kādreiz varēja šķist.
V. Kuzmins uzsver, ka kopš 2022. gada pilnīgi visas NATO dalībvalstis militāro mācību kontekstā ir atmetušas spēles elementu, kurā Krievija netiek saukta vārdā. Šobrīd tiek atklāti definēts, ka tā ir Krievija, pret kuras agresiju NATO plāno savu aizsardzību. Savukārt Latvijas NBS kontekstā jau kopš 2014. gada konsekventi tiek darīts viss, lai palielinātu kaujas spējas pret iespējamo Krievijas agresiju.
