Tuvojoties Krievijas prezidenta “vēlēšanām”, diktatoram V. Putinam ir izdevies ieņemt Doņeckas apgabala nelielo Avdijivkas pilsētu. Krievijas armijas panākumu šajā uzbrukumā diktēja gan pārsvars gaisā, gan izteiktais Ukrainas bruņoto spēku munīcijas deficīts. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins piesardzīgi vērtē pilsētas zaudēšanas nozīmi, tomēr uzsver, ka Krievijas aviācijas bumbu ražošanas spēju palielināšana ir devusi būtisku uguns jaudu.
Avdijivkas zaudēšana neietekmēs tālāko stratēģisko kara gaitu
Gluži kā pirms Bahmutas krišanas, arī Avdijivkas pilsētas nozīme kopējā karadarbības informatīvajā telpā nereti tika pārspīlēta. “Šī bija nozīmīga vieta, no kuras ukraiņi varēja veikt izlūkošanas operācijas Doņeckas apkārtnē, tomēr tās zaudēšanai ir vienīgi operacionāla nozīme,” uzsver V. Kuzmins.
Viņš uzsver, ka alternatīva šādām bruņoto spēku aizsardzības pozīcijām ir nocietinājumi klajā laukā, kurus pretinieks var ļoti viegli identificēt un salīdzinoši ātri iznīcināt.
Šobrīd Ukrainas bruņotajiem spēkiem būs jāatkāpjas uz nākamajām apdzīvotajām vietām, kurām Krievijas karavīri, visticamāk, turpinās uzbrukt līdz brīdim, kamēr viņi kādu iekšpolitisku izaicinājumu dēļ nezaudēs spēju uzturēt uzbrukuma tempu.
Ukrainas munīcijas trūkums saistīts ar nepiemērotu Rietumvalstu militāro industriju
Vēl pagājušā gada vasarā, kad Ukrainas bruņotie spēki īstenoja pretuzbrukuma operācijas, atsevišķos frontes sektoros ukraiņu spēkiem izdevās gūt artilērijas uguns pārsvaru. NAA pētnieks V. Kuzmins norāda, ka tas bija iespējams tādēļ, ka vēl pirms vasaras ASV panāca vienošanos ar Dienvidkoreju par miljons artilērijas lādiņu piegādi Ukrainai.
Pēc Ukrainas pretuzbrukuma operācijām 2023. gada vasarā šie artilērijas lādiņi šobrīd ir beigušies un kā norāda V. Kuzmins: “Mēs atkal esam atgriezušies situācijā, kur Rietumvalstīm šī munīcija, kuru mēs gribētu piegādāt, sākumā ir jāsaražo.” Iztrūkumi ir saistīti ar 155 mm artilērijas lādiņiem, kuru ražošanu Rietumvalstīs pēc Aukstā kara būtiski ierobežoja. Tolaik lielākā daļa Rietumvalstu pieņēma lēmumu turpmāk savu bruņoto spēku kaujas spējas attīstīt, lielāku uzsvaru liekot uz precīzām raķešu artilērijas sistēmām un Gaisa spēkiem, kuri izmanto tā sauktās vadāmās aviācijas bumbas. Tomēr šīm ieroču sistēmām ir ierobežotas pielietojuma iespējas karā Ukrainā.
Viņš uzsver, ka realitāte ir tāda, ka Rietumvalstīs nav militārās industrijas kapacitāte, lai nodrošinātu munīcijas krājumus šāda rakstura karadarbībai. Šis ir arī iemesls, kādēļ, piemēram, Francija pagājušajā nedēļā iestājās pret Čehijas prezidenta Petra Pavela pausto iniciatīvu iegādāties vairākus simtus tūkstošus artilērijas un mīnmetēja lādiņus no dažādām vārdā neminētām trešajām valstīm.
Viņš skaidro, ka līdzšinējā Spānijas un Francijas palīdzība Ukrainai bijusi tik zema, jo šīm valstīm faktiski nav militāro resursu, kuri ir nepieciešami Ukrainai. “Šobrīd ukraiņiem ļoti noder gan kasešu munīcija HIMARS sistēmām, gan 155 mm lādiņi. Lielākā daļa valstu šo munīciju iznīcināja, pārdeva un pārtrauca ražot,” norāda NAA pētnieks.
Vienlaikus nevar arī apgalvot, ka līdz šim Rietumvalstu solītais Ukrainas atbalsta finansējums jau būtu iztērēts. “Tipisks piemērs ir tā sauktās no zemes palaižamās mazā diametra bumbas (GLSDB), kuras izmanto HIMARS raķešu dzinējus. Gaisā šie lādiņi palaižas kā aviācijas vadāmās bumbas. ASV lēmums par šo sistēmu izstrādi, testēšanu, iepirkšanu un nodošanu Ukrainai tika pieņemts pagājušā gada sākumā. Šī nauda tika piešķirta pirms gada, taču faktiski, ja nemaldos, tikai pagājušajā nedēļā bija pirmā reize, kad Krievijas okupētajos Ukrainas apgabalos tika atrastas šīs munīcijas detaļas,” atklāj V. Kuzmins.
Krievija būtiski cēlusi aviācijas bumbu ražošanas spējas
Viena no šī brīža Krievijas bruņoto spēku panākumu atslēgām bijusi sekmīga krievu planējošo aviācijas bumbu izstrāde un ražošanas kāpināšana. Pēc aptuveni 20 gadu Krievijas centieniem izstrādāt NATO rīcībā esošās Apvienotā tiešā uzbrukuma munīcijas jeb JDAM ekvivalentu, šobrīd ir izdevies veiksmīgi izstrādāt ne tik precīzu, tomēr efektīvu aviācijas bumbu, kura tiek palaista no kaujas lidmašīnas aptuveni 50 – 60 kilometru attālumā no frontes līnijas.
Savukārt Krievija pirms diviem gadiem uzsāka koriģējamās aviācijas bumbas jeb KAB izstrādi. Ar Rietumvalstu tehnoloģiju palīdzību šobrīd viņiem ir izdevies būtiski celt šo aviācijas lādiņu efektivitāti un ražošanas jaudu.
Viņš uzsver, ka jebkura Ukrainas pilsēta, kura atrodas netālu no frontes, šobrīd ir būtiski apdraudēta. “Krievija šobrīd var izvēlēties vietu un laiku, lai veiktu masveidīgu bombardēšanu. Šobrīd tā ir Robotine, kuru viņi mēģināja ieņemt pāris dienās – tas neizdevās, tāpēc tagad Krievijas spēki ir novirzījuši aviācijas jaudu uz šo nelielo ciematu. Pēdējā diennakts laikā tur tika nomesti vairāki desmiti aviācijas bumbu un tur neko nevar izdarīt,” atzīst V. Kuzmins.
Vienīgais veids kā ukraiņi var stāties pretī Krievijas aviācijas bombardēšanas kampaņām, ir ar Vācijas dāvināto pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot”. Kā norāda V. Kuzmins – šobrīd Ukrainas bruņoto spēku rīcībā ir trīs šādas raķešu sistēmas baterijas. Izmantojot atsevišķus pretgaisa aizsardzības sistēmu raķešu tipus ukraiņiem ir izdevies lielā augstumā notriekt Krievijas bumbvedējus. “Pēdējās trijās dienās krievi ir apstiprinājuši divu Su-35 lidmašīnu notriekšanu. Šeit mēs redzam, ka šādā veidā ukraiņi mēģina veidot lamatas krievu pilotiem, lai turētu viņus lielā distancē,” norāda V. Kuzmins.
Komentējot sliktākos iespējamos scenārijus, ja Rietumvalstu munīcijas piegāžu atbalsts būtiski neaugs, V. Kuzmins norāda, ka visu var izšķirt tas, vai V. Putins pēc kārtējās iecelšanas amatā pasludinās nākamo mobilizācijas vilni.
