Neskaidra darījuma dēļ atlaists Moldovas armijas komandieris
Moldovas valdība trešdien atstādināja no amata armijas komandieri brigādes ģenerāli Juriju Domeniku, kritizējot nacionālo bruņoto spēku vadību saistībā ar norakstīto ieroču neskaidro pārdošanas darījumu un traģiskiem nelaimes gadījumiem armijā.
Domenika atlaišana seko pagājušā nedēļā notikušam negadījumam armijā, kad kāds obligātā dienesta karavīrs patruļas laikā nejauši nošāva savu dienesta biedru. Tas bija jau ceturtais šāds negadījums divu gadu laikā.
Armijas komandiera atlaišana arī tiek saistīta ar šomēnes notikušo norakstīto Moldovas armijas bruņojuma neskaidro pārdošanas darījumu.
Kā apstiprinājusi Moldovas Aizsardzības ministrija, valsts armija septembrī pārdevusi 60 tonnas bruņojuma kādai Latvijas kompānijai, kas reģistrēta Rīgā. Taču par bruņojuma galamērķi izskanējušas neskaidras ziņas. Bruņojums ar lidmašīnu Il-76 no Moldovas izvests divos reisos 13.septembrī un 14.septembrī, kas veikti no Merkulešti lidostas, taču lidojumu galamērķis nav zināms. Moldovas aizsardzības ministrs Aleksandrs Žosans pavēstījis, ka norakstītajā kravā ietilpa artilērijas un pretraķešu sistēmas.
Moldovas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka novecojušais bruņojums pārdots kādai Latvijas kompānijai, kuras birojs atrodas Rīgā. Nedz darījuma summa, nedz Latvijas uzņēmuma nosaukums netiek izpausts. Ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka abu pušu noslēgtais bruņojuma pārdošanas darījums ir pilnībā likumīgs. Darījumā iegūtie naudas līdzekļi tiks ieguldīti Moldovas armijas modernizēšanai. Pēc Moldovas amatpersonu sākotnēji sniegtajām ziņām, lidmašīnas pieder kādai Armēnijas lidsabiedrībai, un tās nofraktējusi Latvijas kompānija kā bruņojuma pircējs.
Taču dažas dienas vēlāk Moldovas premjerministra vietnieks Valeriju Lazers žurnālistiem pavēstīja, ka bruņojuma kravas gala saņēmējs ir Armēnija. „Lidmašīna pieder Armēnijai. Ieroču kravu iegādājās Latvija un, kā liecina kravas pavaddokumenti, kravas gala saņēmējs ir Armēnija,” paziņoja Lazers.
Armēnijas valdība ir paziņojusi, ka tā nav iegādājusies bruņojumu no Moldovas.
„Armēnijas bruņoto spēku vajadzībām bruņojums un kara tehnika tiek iegādāta atbilstoši republikas likumdošanai un starptautiskām normām,” norādīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Davids Karepetjans. Viņš norādīja, ka nacionālās drošības interešu dēļ detaļas par ieroču iegādi netiek izpaustas, taču „varu tikai piebilst, ka Armēnijas Republika kopš neatkarības iegūšanas nekad nav iegādājusies novecojušu bruņojumu”.
Neapmierinātību par iespējamo ieroču pārdošanu Armēnijai paudusi Azerbaidžāna, pieprasot paskaidrojumus no Moldovas.
Dažādus minējumus pastiprina arī fakts, ka bruņojuma pārvešanā izmantotā lidmašīna Moldovā ieradusies no Lībijas pilsētas Bengāzī, kura līdz šim bija dumpinieku galvenais atbalsta punkts. Lidmašīnas maršruta dēļ Moldovas medijos uzjundījuši minējumi, ka bruņojuma krava nogādāta Lībijā. Moldovas Aizsardzības ministrija ne apstiprināja, ne noliedza šos minējumus.
Lidmašīnas ierašanās no Bengāzī uzkurina spekulācijas, ka novecojušie ieroči piegādāti Lībijas nemierniekiem. Savukārt citi mediji norāda, ka pavasarī Kišiņevā viesojās viens no Lībijas diktatora Muamara Kadafi dēliem, pieļaujot iespēju, ka bruņojums varētu nonākt arī Kadafi atbalstītāju rokās.
Tikmēr Moldovas mediji norāda, ka dažas dienas pirms bruņojuma transportēšanas Vācijā notika Moldovas premjerministra Vlada Filata un separātiskās Piedņestras prezidenta Igora Smirnova tikšanās. Moldovas premjerministrs atzinis, ka par Moldovas norakstīto ieroču pārdošanas darījumu un lidojumiem viņš uzzinājis no preses. Filatam saistībā ar darījumu bija tikšanās ar atbildīgo iestāžu vadību, taču premjers atteicās sniegt par to sīkāku informāciju. „Šeit ir vairāki aspekti, kas saistīti ar darījuma slepeno pusi. Kad viss noskaidrosies, tiks sniegta atbilstoša informācija,” paziņoja Filats.
Darījuma neskaidrie apstākļi uzjundījušas diskusijas arī Moldovas parlamentā.
Opozīcijas komunistu deputātiem pieprasot no valdības paskaidrojumus par darījuma partneriem, saņēmējiem un darījuma summu.
Neviens Latvijas uzņēmums nav nedz prasījis, nedz saņēmis licenci stratēģiskas nozīmes preču eksportam uz Lībiju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis. Viņš norādīja, ka Latvija pilnībā ievēro ANO noteiktās rezolūcijas un pret Lībiju noteiktās sankcijas, tāpēc licenci saņemt nebūtu arī bijis iespējams.
LETA-AFP