NATO palīdz Ukrainai iznīcināt novecojušus ieročus un munīciju

Ukrainā esošie strēlnieku un vieglo ieroču milzīgie krājumi un novecojušas munīcijas tonnas, nonākot nepareizās rokās vai eksplodējot, var izraisīt būtisku apdraudējumu. Lai no tā izvairītos, Ukraina ar NATO atbalstu iznīcina bīstamos krājumus, būdama iesaistīta šobrīd pasaulē lielākajā demilitarizācijas projektā, kas tiek īstenots ar starptautisko atbalstu.

Pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā Ukraina mantoja vairākas munīcijas un ieroču noliktavas, kas vairs nebija izmantojamas aizsardzībai, krājumu uzglabāšana, laikam ejot, kļuva bīstama.

Kopš 2003.gada oktobra munīciju noliktavās reģistrēti desmit sprādzienu. 2003.gadā metināšanas darbu laikā, kas notika blakus Artemivskas munīcijas noliktavai, dzirkstele izraisīja sprādzienu, radot zaudējumus astoņu miljonu eiro apmērā. Savukārt 2004.gadā netālu no Melitopolas izvietotajā noliktavā sprādziena laikā bojā gāja pieci cilvēki un vairāki tika ievainoti, cieta 1500 ēku un aptuveni 7000 cilvēku evakuēti. Nodarītie zaudējumi svārstījās no pusmiljarda līdz miljardam eiro.

Šādi nelaimes gadījumi var izraisīt ekoloģisku katastrofu ne tikai Ukrainā, bet arī aiz tās robežas, turklāt slikti apsargātās munīcijas noliktavas ir liels kārdinājums nelegālajiem ieroču tirgotājiem.

Pēc Ukrainas lūguma, kas izskanēja gandrīz pirms desmit gadiem, NATO izveidoja līdz šim lielāko NATO Trasta fonda projektu.

Kopš 2006.gada Alianse ir palīdzējusi Ukrainai iznīcināt 1000 pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu, 15 000 tonnu konvencionālās munīcijas un 400 000 strēlnieku un vieglo ieroču. 

Par šo palīdzības programmu ir labi informēta ASV valdība. 2005.gadā Baraks Obama, būdams senators, apmeklēja Ukrainas munīcijas noliktavas un novēroja tās iznīcināšanu.

Projekta otrajā kārtā, kura paredzamās izmaksas ir 25 miljoni eiro, plānots iznīcināt 366 000 strēlnieku un vieglo ieroču, 76 000 tonnu konvencionālās munīcijas un trīs miljonus kājnieku mīnu.

Lai samazinātu ar munīcijas iznīcināšanu saistītās izmaksas, tās gaitā iegūtie materiāli tiek izlietoti atkārtoti. Projekta ietvaros otrreiz izmantotas 7 500 tonnas dzelzs, vara, alumīnija, misiņa un sprāgstvielu, kā arī 400 tonnas no strēlnieku un vieglajiem ieročiem iegūtā dzelzs.

ASV vadībā 18 valstis un Eiropas Savienība piedalījās projekta pirmajā kārtā, otrajā kārtā piedalās ASV un Turcija. Projekts kopumā paredz iznīcināt 133 000 tonnu munīcijas un 1,5 miljonus strēlnieku un vieglo ieroču.

Projektā iesaistītās NATO valstis finansē lielāko daļu izdevumu, savukārt Ukraina nodrošina noliktavu apsardzi un biroja telpas, personālu inspekciju veikšanai un medicīnisko atbalstu.

Šis ir jau otrais NATO Trasta fonda projekts, kas tiek īstenots Ukrainā. Pirmais noslēdzās 2003.gada maijā un tā laikā tika iznīcinātas vairāk nekā 400 000 kājnieku mīnu.

Pēc www.nato.int materiāliem