SIPRI ziņojums: Krievijas izdevumi aizsardzībai pieaug, bet ASV un ES samazinās
Vērtējot pēc izdevumu apmēra, ASV joprojām aizsardzībai atvēl vislielāko summu - 460 miljardus eiro -, taču finansējuma apmērs, salīdzinot ar pagājušo gadu, sarucis par vairāk nekā 7%, kas galvenokārt skaidrojums ar spēku izvešanu no Irākas un Afganistānas.
Taču proporcionālā izteiksmē ASV militārie izdevumi veido tikai 3,8% no šīs valsts IKP, kamēr Krievija šogad izdevumus šajā jomā palielinājusi līdz 63,4 miljardiem eiro jeb 4,1% no IKP. Vēl 2004. gadā šis rādītājs bija 3,5% no IKP.
Krievija turpina īstenot Valsts pārapbruņošanās plānu laika posmam no 2011. līdz 2020. gadam, saskaņā ar kuru jauna bruņojuma iegādei plānots atvēlēt 20,7 triljonus rubļu (403 miljardus eiro). Krievijas mērķis ir līdz 2020. gadam 70% aprīkojuma aizstāt ar "mūsdienīgiem ieročiem".
Ukraina, kura atrodas uz kara sliekšņa ar Krieviju, salīdzinot ar pagājušo gadu, arī palielinājusi savus izdevumus aizsardzībai par 16%.
Tikmēr Ķīna, kurai ir otrais lielākais aizsardzības budžets, arī palielinājusi savus izdevumus šajā jomā, un 2013. gadā tie sasnieguši aptuveni 135 miljardus eiro, veidojot 2% no Ķīnas IKP, secināts ziņojumā.
"Japānas bažas par Ķīnas militāro spēju palielinājumu apvienojumā ar Japānas valdības nacionālistisko politiku ir novedušas pie tā, ka Japāna ir beigusi savu ilgstošo pakāpenisko militāro tēriņu samazinājumu," komentēja SIPRI pārstāvis Perlo-Frīmens.
"Tomēr vislielākais pieaugums reģionā bija Afganistānā - par 77% -, jo tā veido savus drošības spēkus, gatavojoties, kad līdz 2014. gada beigām no valsts tiks izvesta lielākā daļa starptautisko spēku," viņš piebilda.
Tuvajos Austrumos militārie izdevumi palielinājās par 4%, bet lielākais kāpums bija Saūda Arābijā, kas apsteidza Lielbritāniju, Japānu un Franciju cīņā par ceturto vietu pasaulē lielāko aizsardzības budžetu topā.
Saūda Arābijas militāro izdevumu palielinājumu pērn par 14% SIPRI skaidroja ar saspīlējumu attiecībās ar Irānu un bažām par tā dēvētā Arābu pavasara tautas sacelšanos atkārtošanos šajās valstīs.
Tomēr kopējie dati par situāciju Tuvajos Austrumos ir neskaidri, jo 2013. gada dati par aizsardzības izdevumiem nebija pieejami no Irānas, Kataras, Sīrijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Āfrikā aizsardzības izdevumi palielinājās par 8,3%, ko veicināja naftas ieņēmumu kāpums, piemēram, Alžīrijā un Angolā, norādīja SIPRI.
Starp tām 15 pasaules valstīm, kuras aizsardzībai atvēl vislielāko finansējumu, iekļuvušas arī četras Eiropas valstis.
Francija, kura aizsardzībai tērē 44 miljardus eiro un kura pērn ierindojās ceturtajā vietā aiz Krievijas, tagad šajā sarakstā noslīdējusi zem Saūda Arābijas, atkāpjoties līdz piektajai vietai. Salīdzinot ar laika posmu no 2004. līdz 2013. gadam, Francijas aizsardzības budžets samazināts par 6,4%.
Lielbritānija, kura aizsardzībai atvēlējusi 41 miljardu eiro, šajā jomā atpaliek no Francijas. Salīdzinot ar iepriekšējiem desmit gadiem, šis rādītājs Lielbritānijā sarucis par 2%.
Tikmēr Vācija šajā reitingā ierindota septītajā vietā pasaulē, aizsardzībai piešķirot 35,2 miljardus eiro. Vācija ir vienīgā Eiropas valsts, kura, salīdzinot ar laika posmu no 2004. līdz 2013. gadam - palielinājusi aizsardzības finansējumu. Finansējuma apmērs paaugstināts par 3,8%.
Turpretī Itālija izdevumus šajā jomā samazinājusi par 26%, ar 23,6 miljardu eiro lielo 2013.gada aizsardzības budžetu ieņemot 11. vietu pasaulē.
Kopš 2008. gada aizsardzības izdevumi par vairāk nekā 10% samazināti Austrijā, Beļģijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Lielbritānijā, kā arī visās Centrāleiropas valstīs, izņemot Poliju.
2013. gadā pasaulē militārajai jomai tika tērēti 1,75 triljoni ASV dolāru (1,26 triljoni eiro), kas, ņemot vērā inflāciju, ir par 1,9% mazāk nekā gadu iepriekš, norāda pētījuma autori. 2012. gadā militārie izdevumi pasaulē bija par 0,4% mazāki nekā gadu iepriekš.
"Militāro izdevumu palielinājums attīstības un jaunattīstības valstīs turpinās," norādīja SIPRI Militāro izdevumu programmas direktors Sems Perlo-Frīmens.
"Lai gan dažos gadījumos tas ir dabisks rezultāts ekonomikas izaugsmei vai reakcija uz patiešām drošības vajadzībām, citos gadījumos tas atspoguļo dabas resursu ieņēmumu izšķiešanu, autokrātisku režīmu dominanci vai reģionālas bruņojuma sacensības," norādīja eksperts.
