Zviedrija kļuvusi par Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības padomes prezidējošo valsti

Ar 1. janvāri Zviedrija ir arī vadošā valsts ES Ziemeļvalstu kaujas grupā, kurā dienē Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas un Īrijas karavīri, veidojot 2400 karavīru lielu militāro formējumu.

„Ziemeļvalstu sadarbība aizsardzības jomā ir Zviedrijas prioritāte. Katrs veiksmīgais sadarbības projekts starp mūsu valstīm stiprina katras dalībvalsts aizsardzības spējas un veicina kopējo drošību,” norāda Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.

Uzsākot prezidentūru, Zviedrija noteikusi, ka prioritātes un kopīgie mērķi veidoti, balstoties uz drošības situāciju kaimiņvalstīs, kā arī Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības vīziju 2020.gadam (Nordic Defence Cooperation 2020).

„Zviedrija pārņem prezidentūru NORDEFCO ar mērķi padziļināt Ziemeļvalstu un Ziemeļvalstu – Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā,” uzsver Zviedrijas aizsardzības ministrs.

Zviedrija savas prezidentūras laikā izvirzījusi vairākas prioritātes četrās jomās.

Viena no tām ir politika. Zviedrija uzskata, ka Ziemeļvalstu balsi drošības un aizsardzības jautājumos iespējams stiprināt, sekmējot dialogu un koordināciju. Plānots palielināt informācijas apmaiņu saistībā ar gaisa telpas un jūras akvatorijas pārkāpumiem. Tāpat Zviedrija plāno arī sekmēt sadarbību ar Baltijas valstīm kopīgo interešu ietvaros. Tiek plānots uzsākt apmaiņu par labāko praksi un pieredzi, kas gūta saistībā nacionālās aizsardzības plānošanu.

Par prioritāti Zviedrija izvirzījusi starptautiskās operācijas, nosakot, ka jāizstrādā darbības veids tālākai sadarbībai jaunās un esošajās starptautiskajās operācijās. Zviedrija plāno sekmēt komunikāciju, kā arī, balstoties uz kaujas grupu pieredzi, saskatīt iespējas nākotnes sadarbībai. Tāpat šīs prioritātes ietvaros Zviedrija plāno turpināt darbu pie Aizsardzības nozares kapacitātes iniciatīvas.

Spējas un apmācība noteikta kā vēl viena no Zviedrijas prioritārajām jomām, kuras ietvaros plānots stiprināt gaisa un jūras uzraudzību un datu apmaiņu, lai uzlabotu informētību un agro brīdināšanu. Plānots attīstīt Ziemeļvalstu militārās mācības, tostarp, attīstīt kvalificētas Ziemeļvalstu gaisa spēku mācības, stiprināt pārrobežu apmācību. Plānots apzināt alternatīvas iespējās nolaišanās bāzēm. Tāpat arī plānots identificēt papildu iespējas izveidot kopējus Ziemeļvalstu izglītības un kompetences centrus.

Nepieciešams identificēt kopējās sistēmas un juridisko ietvaru, kas kavē sadarbību bruņojuma jomā.

Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības programma izveidota 2009. gadā un reorganizēta 2013. gadā. Tā ietver visas divpusējās un daudzpusējās aktivitātes, kas saistītas ar drošības politiku, operācijām, spēju attīstību un bruņojumu kopīgā vadības struktūrā ministru līmenī. Programmas galvenie mērķi ir izdevīgas cenas un pieaugoša operacionalitāte.

Prezidentūru programmā pēc rotācijas principa uzņemas Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Somija. Programmas dalībvalsts ir arī Islande.