Vācijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Bruno Kasdorfs trešdien paziņoja, ka armijas uzturēšanai trūkst četru miljardu eiro.
Vācijas armijas komandieris prasa ievērojami palielināt finansējumu
"Pašreizējā finansējuma situācija nepārprotami ir neapmierinoša," intervijā laikrakstam "Süddeutsche Zeitung" atzina ģenerālleitnants Kasdorfs, norādot, ka armija ir saņēmusi nepietiekamu finansējumu jau kopš 1990. gada.
Viņš uzsvēra, ka munīcijas krājumi ir nepietiekami un bruņoto spēku aprīkojumam nepieciešama modernizācija.
Ģenerālleitnants atzina, ka aizsardzības ministre Urzula fon der Leijena ir uzsākusi bruņoto spēku reformas, taču piebilda, ka "vidējā termiņā ar to nepietiek. Tas prasa milzīgas investīcijas."
Ģenerālleitnants Kasdorfs, kurš pēc diviem mēnešiem amatu atstāj, atgādināja, ka jau 2012. gadā, stājoties amatā, viņš pieprasījis ikgadēju 2,5 miljardus lielu papildu finansējumu.
"Realitātē es gadā saņēmu 1,7 miljardus eiro lielas investīcijas, tādējādi man jātiek galā ar četrus miljardus eiro lielu deficītu. Kad es pārrēķinu to līdz 2020.gadam, iegūstu 20 miljardus eiro," norādīja amatpersona.
Kā piemēru nepietiekamajam aprīkojumam viņš minēja nakts redzamības ierīces, ar ko armija apgādāta tikai 20% apmērā no nepieciešamā. Tikmēr armijas kaujas tehnikas vadītāji ar nakts redzamības brillēm nodrošināti tikai viena procenta apmērā.
Viņš arī norādīja, ka pašreizējā iecere iepirkt 350 bruņutransportierus "Puma" nenodrošina armijas patiesās vajadzības un būtu jāiegādājas vēl vismaz simts šādu spēkratu.
Pēdējo mēnešu laikā izcēlušies vairāki skandāli, kas saistīti ar Bundesvēra kaujas spējām.
Atklājies, ka Vācijas armijas standarta apbruņojumā esošā triecienšautene G36 augstā temperatūrā zaudē precizitāti. Šķiet, ka Bundesvērs par to zinājis jau vairākus gadus, taču slēpis.
Pērn Vācijas bruņotie spēki pieredzēja arī vairākus pazemojošus incidentus, kas liecināja par tā bruņojumā esošo helikopteru un transporta lidmašīnu neapmierinošo tehnisko stāvokli.
Tikmēr daudzi no Vācijas sabiedrotajiem cenšas panākt, lai Berlīne uzņemtos aktīvāku lomu starptautiskajā arēnā.
Taču politiķi pret Bundesvēra finansējuma palielināšanu izturas ļoti negribīgi, jo bažījas, ka uz to negatīvi reaģēs pacifistiski noskaņotā sabiedrība.