Ķīna palielina aizsardzības budžetu; ASV risina sarunas par bumbvedēju izvietošanu Austrālijā

Ārvalstīs
LETA—AFP/DPA
Ķīna
Foto: Foto: Etienne Oliveau

Vašingtona risina sarunas par bumbvedēju izvietošanu Austrālijā, pieaugot bažām par Ķīnas militārās klātbūtnes nostiprināšanos Dienvidķīnas jūrā.

Ķīna palielina aizsardzības budžetu; ASV risina sarunas par bumbvedēju izvietošanu Austrālijā

ASV ģenerāle Lorija Robinsona, kuras pārraudzībā ir Klusā okeāna reģionā izvietotie ASV Gaisa spēki, informēja, ka notiek sarunas par bumbvedēju "B-1" un degvielas uzpildes lidmašīnu pagaidu izvietošanu Austrālijas ziemeļos.

"Mēs esam procesā, runājot par rotācijas spēkiem, bumbvedējiem un uzpildes lidmašīnām," viņa trešdien pavēstīja Austrālijas sabiedriskajam radio.

Austrālijas premjerministrs Malkolms Tērnbuls nevēlējās komentēt sarunas par ASV bumbvedēju izvietošanu.

Austrālijas ziemeļos jau ir izvietoti 500 ASV jūras kājnieki, kas ir daļa no Vašingtonas centieniem lielāku uzmanību koncentrēt Klusā okeāna reģionam.

Ķīna izvietojusi modernu raķešu sistēmu vienā no Paraselu salām

Ķīna izvietojusi modernu raķešu sistēmu lielākajā no Paraselu salām Dienvidķīnas jūrā, februāra vidū ziņoja ASV mediji.

Uz salu nosūtītas divas baterijas ar astoņiem moderniem zeme-gaiss raķešu palaidējiem, atsaucoties uz satelīta attēliem, vēstīja ASV mediji.

Ķīna apstiprinājusi, ka tā Dienvidķīnas jūras salā, uz kuru pretenzijas ir arī citām valstīm, izvietojusi ieročus, vēstīja tās oficiālie mediji.

"Ieinteresētajām pusēm būtu kopīgi jāsadarbojas, lai saglabātu mieru un stabilitāti Dienvidķīnas reģionā," paziņoja Taivānas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka valstīm vajadzētu izvairīties no vienpusējiem soļiem, kas varētu pastiprināt spriedzi.

ASV amatpersona apstiprināja, ka satelīta attēlos redzama pretgaisa aizsardzības sistēma "HQ-9", kuras darbības rādiuss ir 200 kilometri, ziņoja telekanāls "Fox News".

Raķešu sistēma izvietota pludmalē laika posmā no 3.februāra līdz 14.februārim, vēstīja mediji.

Paraselu salas atrodas Ķīnas valdījumā, taču uz tām pretendē arī Taivāna un Vjetnama.

Ķīna arhipelāgu sagrāba 1974.gadā, sakaujot ASV atbalstīto Dienvidvjetnamas karaspēku.

Pekina pretendē gandrīz uz visiem Dienvidķīnas jūras ūdeņiem, kas, kā tiek uzskatīts, slēpj bagātīgas naftas un dabasgāzes iegulas. Ķīnai par šo teritoriju ir domstarpības ar četrām valstīm Āzijas dienvidaustrumos.

Janvārī ASV karakuģis ienāca ūdeņos ap Paraselu salām, uz ko Ķīna reaģēja asi, nosaucot to par "tīšu provokāciju".

ASV prezidents Baraks Obama šonedēļ Kalifornijā tikās ar dienvidaustrumu Āzijas līderiem. Sanāksmē izskanēja aicinājumi stiprināt drošību jūrā un atturēties no provokācijām.

Ķīna šogad palielinās aizsardzības izdevumus par 7-8%

Ķīna šogad palielinās izdevumus aizsardzībai par septiņiem līdz astoņiem procentiem, piektdien paziņoja parlamenta preses sekretāre.

"Ķīnas militārais budžets šogad turpinās pieaugt, bet pieaugums būs mazāks nekā pērn un iepriekšējos gados. Tas būs no septiņiem līdz astoņiem procentiem," sacīja Nacionālā tautas kongresa (parlamenta) preses sekretāre Fu Jina.

Precīzs plānotā pieauguma apjoms tiks paziņots Nacionālā tautas kongresa sēdes atklāšanā, reportieriem sacīja parlamenta preses sekretāre.

Ķīna palielina savu militāro budžetu laikā, kad tā aizvien aktīvāk piesaka pretenzijas uz strīda teritorijām Dienvidķīnas jūrā.

2015. gadā militārais budžets tika palielināts par 10,1% līdz 886,9 miljardiem juaņu (124,4 miljardiem eiro).

Daudzi analītiķi uzskata, ka Ķīnas militārie izdevumi patiesībā ir daudzi lielāki par oficiāli paziņotajiem.

Dalies ar šo ziņu