SIPRI: Neskatoties uz sankcijām, Krievija pērn palielinājusi militāros izdevumus

Krievijas militārie tēriņi pērn bijuši 69,2 miljardu dolāru (64,7 miljardi eiro) apmērā, kas ir par 5,9% vairāk nekā 2015.gadā. Krievija militārajai jomai atvēlējusi lielāko iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu kopš Padomju Savienības sabrukuma, SIPIRI norādīja savā ziņojumā.

"Tēriņu palielinājums un smagais slogs uz ekonomiku nāk brīdī, kad Krievijas ekonomika piedzīvo nopietnas problēmas zemo naftas un gāzes cenu, kā arī 2014.gadā ieviesto sankciju dēļ," atzīts ziņojumā.

2015.gadā trešie lielākie militārie izdevumi pasaulē bija Saūda Arābijai, tomēr pērn tā atkritusi uz ceturto vietu. Saūda Arābijas militārie izdevumi gadā laikā samazinājušies par 30% - līdz 63,7 miljardiem dolāru (60 miljardi eiro).

"Sarūkošie ieņēmumi no naftas un ar naftas cenu šoku saistītās ekonomiskās problēmas spiedušas daudzas naftas eksportētājvalstis no 2015.gada līdz 2016.gadam samazināt izdevumus," pavēstīja SIPRI pētnieks Naņs Tiaņs.

Pasaulē lielākie militārie izdevumi joprojām bijuši ASV, kas to pērn palielināja par 1,7% - līdz 611 miljardiem dolāru (571 miljards eiro). Savukārt Ķīna militāros tēriņus palielinājusi par 5,4%, sasniedzot 215 miljardus dolāru (201 miljards eiro).

Rietumeiropā pērn militārie izdevumi pieauguši par 2,6%, bet Centrāleiropā - par 2,4%.

Kopumā pasaulē pērn militārie tēriņi pieauga par 0,4%.

SIPRI dati arī liecina, ka tikai četras NATO dalībvalstis - ASV, Francijas, Grieķija un Igaunija - i2016.gadā izpildījušas alianses nosprausto mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP.

Vismazāko IKP daļu - 1,2% - no NATO dalībvalstīm militārajiem tēriņiem atvēlējusi Vācija.

SIPRI: Krievijas draudu dēļ Centrāleiropas valstis palielina aizsardzības budžetus

Krievijas radītās draudu sajūtas dēļ Centrāleiropas valstis pagājušajā gadā palielinājušas militāros izdevumus par 2,4%, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts (SIPRI).

Visstraujāk militārie tēriņi palielinājušies Latvijā, kur tie pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, pieauguši par 44%, un Lietuvā, kur tie palielinājušies par 35%.
Latvijā 2016.gadā aizsardzības budžets bija 267,86 miljoni eiro, bet Lietuvā - 575 miljoni eiro.

SIPRI pētnieks Simons Vezemans šo pieaugumu daļēji skaidroja ar draudu sajūtu, kas palielinājusies pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas.

Krievija pērn savu militāro budžetu palielinājusi par 5,9% līdz 3,145 triljoniem rubļu (aptuveni 50 miljardiem eiro).

Taču Krievijas militārie izdevumi 2016.gadā bijuši tikai 27% no NATO Eiropas dalībvalstu kopējiem militārajiem tēriņiem, secinājis SIPRI.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn militārie tēriņi palielinājušies arī visās Rietumeiropas valstīs, izņemot Beļģiju, kā arī Īriju un Zviedriju, kuras neietilpst NATO.

Rietumeiropā militārie izdevumi 2016.gadā palielinājušies par 2,6%.

Šajā reģionā militāro budžetu visvairāk palielinājusi Itālija, kur tas pieaudzis par 11%.

Pērn militāro budžetu ievērojami palielinājušas arī Savienotās Valstis, kur iepriekšējos piecus gadus tas tika samazināts.

ASV palielinājušas militāros izdevumus par 1,7% līdz 611 miljardiem dolāru (563 miljardiem eiro).