Lai gan aizpērn Lietuvā izvietotais NATO starptautiskais bataljons ir labs līdzeklis Krievijas atturēšanai, tomēr Baltijas valstu aizsardzībai ar to nepietiek, trešdien Briselē pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu uzsvēris Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Lietuvas prezidents: Ar pašreizējiem NATO pasākumiem Baltijas valstu aizsardzībā nepietiek
"Mēs esam panākuši augstu savaldīšanas līmeni, tomēr aizsardzības jomā mums jāpaveic daudz vairāk," viņš sacījis kopīgā preses konferencē NATO štāba mītnē. "Esam ļoti gandarīti uzņemt Lietuvā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, bet ar to ir par maz."
Prezidents norādījis, ka Lietuvas drošību apdraud lielā Krievijas karaspēka koncentrācija Kaļiņingradas apgabalā.
Lietuva, Latvija un Igaunija vēlas panākt papildu gaisa telpas aizsardzības garantijas, lai konflikta gadījumā Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistītie iznīcinātāji varētu pildīt arī aizsardzības funkcijas un lai sabiedrotie uz mācībām biežāk atsūtītu uz zemes bāzētās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Baltijas valstis arī cenšas pārliecināt sabiedrotos pastiprināt kopš 2017.gada šeit dislocētās starptautiskās bataljona lieluma vienības ar gaisa telpas un jūras aizsardzības līdzekļiem un nepieļaut, lai iespējamā konflikta gadījumā tās tiktu atšķeltas no pārējās alianses teritorijas, kas varētu notikt, ja Krievija ieņemtu tā dēvēto Suvalku koridoru un iegūtu kontroli pār Baltijas jūru. Lietuva arī uzskata, ka reģionam nepieciešami detalizētāki NATO aizsardzības plāni.
Stoltenbergs savukārt uzsvēris, ka NATO pēdējos gados būtiski pastiprinājusi klātbūtni Baltijas jūras reģionā un "pastāvīgi tiek apspriestas iespējas darīt vēl vairāk".
"Pašlaik mēs strādājam pie gatavības līmeņa paaugstināšanas, lai mūsu pastiprinātie spēki nodrošinātu vēl efektīvāku savaldīšanu," viņš norādījis.