25 gadus ilgusī Aleksandra Lukašenko diktatūra saskārusies ar opozīciju, un arvien biežāk ved sarunas ar rietumiem. Eiropas politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis - CEPA) norāda, ka, iespējams, šīs ir pazīmes agram Baltkrievijas atmodas pavasarim.
Taču ne viss ir tik vienkārši, uzsver eksperti. Līdz 2022. gadam Baltkrievija un tās sabiedrotā Krievija plāno izveidot ekonomisko savienību, par kuras izveidi 2019. gada 6. septembrī tikšanās laikā diskutēja abu valstu premjerministri. Kas tieši iekļauts potenciālajos savienības plānos, neviena no valstīm publiski nav paskaidrojusi, norāda CEPA.
Vēlāk, Krievijas žurnālā “Komersant” tika publicēta daļa plānotajā dokumentā iekļautās informācijas, kas paredz līdz 2021. gadam konsolidēt abu valstu nodokļu, muitas un civilās sistēmas. Nākamais solis būtu elektrības, gāzes un naftas tirgus vienota regulācija un industriālās politikas harmonizēšana savienības ietvaros, informē CEPA.
Kaut arī dokumentā netiek minēta kopējas valūtas izveide, tomēr ir noteikts punkts, kas nākotnē paredzētu vienotas banku sistēmas pārraudzību un noteikumus attiecībā uz darījumiem ar ārvalstīm. “Krievijas ekonomika ir aptuveni 29 reizes liekāka nekā Baltkrievijas, kas nozīmē, ka mūsu valsts vienkārši tiktu pārņemta,” portālā “Belsat.eu” norādījis analītiķis Vitauts Siučiks (Vitaut Siuchyk). Savukārt militāro spēku un valstu vispārējās drošības koordinēšana, vismaz publiski, netiek apspriesta, bet sabiedrībā jau tiek spekulēts, ka izveidotas kādas slepenas vienošanās par Krievijas bruņoto spēku dislocēšanu Baltkrievijas teritorijā, raksta politikas analītiķi.
Nodomi par šādu līgumu gan nonākuši nesaskaņu priekšā, kopš 17. septembrī Baltkrievija un ASV paziņoja par savu oficiālo vēstnieku amatu atjaunošanu pēc 11 gadu pārtraukuma. Šāds solis, kas nebūt nav patīkams Krievijai, izdarīts pēc tam, kad vairāku mēnešu garumā Lukašenko valdība centusies uzlabot attiecības arī ar citām rietumvalstīm un izveidot no Maskavas neatkarīgāku ārpolitiku, norāda CEPA eksperti.
Aleksandru Lukašenko mēdz dēvēt par pēdējo Eiropas diktatoru, kura primārais mērķis, neatkarīgi ne no kā, ir palikt pie varas, uzsver eksperti, taču viņa vara lielā mērā paļaujas arī uz Kremļa atbalstu.
Baltkrievijas valdība izdarījusi spiedienu arī uz valsts oficiālajiem medijiem, lai tie atspoguļotu tikai valdošajai varai labvēlīgu informāciju. Vēlēšanas valstī jau gadiem tiek rīkotas tikai tā iemesla dēļ, lai Lukašenko valdība rietumiem šķistu leģitīma, norāda eksperti.
Viens no rādītājiem, ka Baltkrievijas rīcība pakļauta Kremlim, ir arī valstu bruņoto spēku sadarbība. Kaut arī Krievijas bruņoto spēku vienības Baltkrievijā nav izvietotas, valsts karavīri regulāri piedalās Krievijas rīkotās militārās mācībās. 1992. gadā Krievija ar Baltkrieviju, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu un Tadžikistānu parakstīja līgumu, kurā norādīts – potenciāla kara gadījumā ar Rietumiem, šo valstu karavīri tiek iekļauti Krievijas bruņoto spēku sastāvā un dislocēti uz nepieciešamo reģionu valsts aizstāvībai, raksta CEPA. Krievijas militārās un jūras komunikāciju centrs, kas atbildīgs par Eiropu un Ziemeļatlantijas reģionu jau sen atrodas Baltkrievijas teritorijā.
Arī ekonomikas ziņā Krievija Lukašenko valdībai ir ievērojams atbalsts. Maskava ir ievērojams Baltkrievijas tirdzniecības partneris, norāda eksperti. 2017. gadā 51% no Baltkrievijas kopējā ārzemju tirdzniecības apjoma bija vēsts uz Krieviju. Tāpat Krievija ir arī lielākais ārzemju investors Baltkrievijā – tās ekonomika lielā mērā atkarīga no Krievijas enerģētikas subsīdijām, kas ik gadu mērāmas miljardos ASV dolāru. Arī Astravjecas atomreaktora būvniecībā Krievija pielikusi savu devumu – 10 miljardu ASV dolāru lielais aizdevums novirzīts atomelektrostacijas būvniecībai un aprīkošanai.
Kā vienu no ievērojamākajiem piemēriem, kas apstiprina Baltkrievijas pakļautību Krievijai, CEPA eksperti min iedzīvotāju rusifikāciju. Vairāk nekā 70% valsts iedzīvotāju mājās runā krieviski un 87% bērnu skolās mācības apgūst krievu valodā. Kopš 1990. gada par 103 reizēm sarucis skolēnu skaits, kas mācību procesu apgūst baltkrievu valodā, konstatējuši eksperti. Šobrīd vien pārsimts universitāšu studenti mācības apgūst baltkrieviski un nevis krieviski.
Ievērojamu prokrievisku ietekmi un Baltkrievijas pārkrievošanas lomu uzņēmusies arī Krievijas Pareizticīgo baznīca, kuru, pēc pētnieku datiem, vietējie iedzīvotāji atzinuši par uzticamāko institūciju valstī. Arī mediju telpas divas trešdaļas valstī aizņem tieši krievvalodīgie mediji, kas palīdz Kremlim izplatīt prokrievisku informāciju. Šobrīd papildus arī tiek veiktas dažāda veida akcijas sociālajos tīklos, kuru mērķauditorija ir jaunākā Baltkrievijas paaudze. Sociālo mediju vietnēs aktīvi tiek publicēta informācija par baltkrieviem kā daļu no lielās krievu nācijas saimes, vēsta CEPA.
Kaut arī primāri atkarīgs no Maskavas, A. Lukašenko veiksmīgi spējis saglabāt kontroli attiecībā uz Krieviju. Sajūtot pārlieku lielu Kremļa spiedienu, Baltkrievijas prezidents atbild ar “nevainīgu flirtēšanu” ar rietumvalstīm, norāda eksperti. Taču, tajā pašā laikā, A. Lukašenko zina, ka Krievijas “sarkanās līnijas” pārkāpt nav atļauts. Lai saglabātu savu amatu un vietu Krievijas drošības struktūrās, viņš nedrīkst pārlieku aizrauties ar Kremļa izaicināšanu.
Pēdējā laikā Baltkrievijas valdība neatlaidīgi strādājusi arī pie tā, lai spētu sevi pozicionēt kā vidutāju starp Krieviju un Rietumiem, uzsver eksperti. Minskā bāzētā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mītne Austrumeiropā vien ir izteiksmīgs piemērs tam, kā Baltkrievija cenšas dot savu pienesumu Austrumukrainas konflikta risināšanā. Arī vīzu režīma plānotā liberalizācija ar Eiropas Savienību norāda uz Baltkrievijas režīma vēlmi kļūt draudzīgākiem ar Eiropas rietumiem.
2020. gadā Baltkrievijā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Pirmsvēlēšanu kampaņā Aleksandrs Lukašenko izvēlējies uzsvērt tieši Baltkrievijas neatkarības saglabāšanu kā galveno atkārtotas prezidentūras prioritāti. Papildus viņš norādījis, ka, paliekot amatā, vēlētos nodibināt ciešākas saites ar Eiropas Savienību. Vēl vairāk saniknojot Kremli, A. Lukašenko Minskas lidostā ielidojošos un no lidostas izlidojošos reisus uz Krieviju pārvirzījis no vietējo lidojumu termināļa uz starptautisko lidojumu termināli. Eksperti gan norāda, ka šādi notikumi, iespējams, ir tikai kārtējā A. Lukašenko spēlīte, ko nevajadzētu uztvert kā pēkšņu valdības nosvēršanos par labu rietumiem. Šī gada oktobrī Baltkrievijas prezidents paziņoja, ka vēlas, lai valsts bruņotie spēki atbildētu uz ASV karavīru izvietojumu Lietuvā, kas nepavisam neliecina par rietumiem draudzīgu prezidenta nostāju.
Viņi norāda, ka veids, kā Maskava arvien vairāk cenšas Baltkrieviju pietuvināt sev, iespējams, ir skaidrojams ar to, ka Kremlis cenšas izdomāt jaunu veidu, kā Vladimirs Putins savu valsts galvas titulu varētu saglabāt arī pēc 2024. gada. Viens no tiem – Krievijas-Baltkrievijas Savienības vadītājs.
Eksperti uzsver – rietumvalstīm nevajadzētu lolot naivas cerības, ka Baltkrievijā kādreiz varētu izveidoties liberāla demokrātija. Tāpat arī cerēt uz to, ka Baltkrievija varētu kļūt par neitrālu vidutāju starp rietumiem un austrumiem, nevajadzētu. Papildus viņi norāda, ka Baltkrievijas situācija šobrīd ir pavisam citādāka, nekā tas bija valstīs, kuras 1989. gadā paziņoja, ka vēlas atdalīties no Padomju Savienības, – Baltkrievijas gadījumā tie ir papildu 30 gadi zem Maskavas režīma, kas valstij nav devuši nekādu izteiktu labumu.
CEPA gan iesaka dialogu ar Baltkrievijas valdību noteikti turpināt. Pret to attiecoties reālistiski un nepārspīlējot ar potenciālo ietekmi, kontakti ar Baltkrieviju ilgtermiņā rietumvalstīm varētu nest arī kādu labumu. Īpaši laba situācija šobrīd izveidojusies pēc tam, kad Baltkrievijā darbu uzsācis arī ASV vēstnieks. Tas ļaus rietumvalstīm būt informētām par valstī notiekošo.
Papildus, eksperti secina, ka šāda rietumu klātbūtne valstī, kaut arī minimāla, dos Baltkrievijas iedzīvotājiem cerību un sarežģīs Maskavas plānus veidot vienotu valsti. Tāpat sadarbība ar rietumiem Baltkrievijai sniegtu lielāku neatkarību no Krievijas tirgus, savukārt rietumvalstīm tiktu dota iespēja austrumu reģionā sacensties ar Ķīnu un tās ietekmi.