Jaunā un nāvējošā koronavīrusa uzliesmojums Ķīnā izraisījis arī milzīgu dezinformācijas un konspirāciju teoriju vilni, vēsta izdevums “Foreign Policy”.
28. janvārī pasaulē bija apstiprināti seši tūkstoši ar vīrusu inficēto un 132 mirušo gadījumi. Epidēmijas centrs un aptuveni trešā daļa no visiem reģistrētajiem gadījumiem uzskaitīti Vuhaņas pilsētā un reģionā ap to. Arī citur pasaulē jau konstatēti vairāki ar vīrusu saslimušie cilvēki, savukārt paranojas un nepatiesas informācijas vilnis turpina pieaugt.
“Foreign Policy” informē, ka ir vēl tik daudz, kas par vīrusu nemaz nav zināms. Pētnieki stāsta, ka tam ir līdzība ar Tuvo Austrumu respiratoro sindromu (MERS) un Smago akūto respiratoro sindromu (SARS). Veselības organizāciju amatpersonas gan turpina norādīt, ka īpašai panikai nav pamata – vismaz Rietumos vīrusa izplatīšanās iespējamība vēl aizvien saglabājas maza.
Tomēr tas nav apturējis konspirāciju teoriju un nepareizu ziņu izplatīšanos. “Foreighn Policy” norāda, ka arī “Washington Times”, izdevums ar izteiktu ideoloģisko skatpunktu, publicēja ne līdz galam patiesu rakstu, kurā minēts, ka vīruss varētu būt saistīts ar militāro laboratoriju netālu no Vuhaņas.
Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix
Kaut arī raksta galvenais avots, bioloģiskās karadarbības eksperts Denijs Šohams (Dany Shoham) reālus pierādījumus saviem apgalvojumiem par to, ka Vuhaņā tiek izstrādāti bioloģiskie ieroči, nesniedza, vairāki mediji tomēr viņa viedokli izvēlējās uztvert par patiesu. Arī norādītā Kanādas zinātniece Sjianguo Kiu, kaut gan patiešām aizturēta, pie Ķīnas sadarbības partneriem, visticamāk, tomēr devusies, lai kopīgi izstrādātu metodes pacientu ārstēšanai, kuri saskārušies ar kādu no nāvējošiem vīrusiem.
Arī 2003. gadā, kad Ķīna piedzīvoja SARS uzliesmojumu, “Jamestown Foundation” domnīca publicēja analīzi, kas izteica pieņēmumus par “pārliecinošiem iemesliem vismaz uzdot jautājumus, vai ir iespējama saistība starp SARS un Ķīnas bioloģiskās karadarbības nolūkiem”. Arī šis pieņēmums beigu beigās izrādījās bez reāla pamatojuma.
D. Faismans attiecībā uz radošo infografiku izdevumam norāda – ir bezatbildīgi šādu nepatiesu informāciju izplatīt. “Realitātē vīrusa potenciālā izplatība tāda nevar izskatīties, jo tiek strādāts pie tā, lai vīrusu apturētu.” Kaut arī jaunais koronavīruss izplatās ātri, skaitļus nevajadzētu “izraut no konteksta”. Piemēram, kopš 2019. gada septembra ar vīrusinfekciju Influenza A un B ASV diagnosticēti 100 tūkstoši cilvēku.
Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix
Tāpat pagaidām nav arī skaidrs, vai koronavīruss šobrīd un turpmāk varētu izraisīt vairāk saslimušanas gadījumus nekā iepriekš SARS un MERS. 2002. gadā notikušais SARS vīrusa uzliesmojums četru mēnešu laikā inficēja astoņus tūkstošus cilvēku, bet mirušo skaits sasniedza 775. Šis gadījums tiek skaidrots ar novēloto Pekinas reakciju par to, cik patiesi bīstams un cik ļoti izplatījies vīruss tolaik bija, norāda “Foreign Policy”. Tikmēr MERS, kurš pirmo reizi tika atklāts 2012. gadā Persijas līča reģionā, vēl aizvien tiek sporādiski atklāts citviet pasaulē un astoņu gadu laikā ar to slimojuši aptuveni 2500 cilvēki un tas izraisījis 850 nāves gadījumu.
Nevar noliegt, ka vīruss izplatījies daudz ātrāk, nekā sākotnēji tika paredzēts. Vairāki pētnieki norādījuši, ka slimības izplatība Vuhaņas reģionā, visticamāk, ir pat lielāka, nekā reāli reģistrēto pacientu skaits. Tomēr D. Faismans norāda – “ja pacientiem, kas ar vīrusu inficēti, tā radītie simptomi ir tik minimāli, ka viņi pat par to nenojauš, tad tas nozīmē, ka, kaut arī vīrusa izplatība ir liela, tas nav tik nāvējošs, cik šobrīd varētu likties, analizējot reģistrētos gadījumus.”
Toronto Universitātes profesors arī uzsver, ka nav pierādījumu Ķīnas Veselības ministra izteikumiem, ka koronavīrusa inkubācijas periods varētu būt pat līdz 14 dienu ilgs, norādot, ka tas patiesībā varētu būt aptuveni sešas dienas.
Piemēram, Ķīnā jau novērojama iespaidīga diskriminācija – valsts pilsoņi, kuru ID kartes izdotas Hubejas reģionā, tiek bez ierunām ievietoti karantīnas zonās, tiem tiek liegta ieeja sabiedriskās vietās un transportos. Tikmēr Ķīnas kaimiņvalstis slēdz robežas un citviet tiek noteikti ceļojumu ierobežojumi, tādējādi tikai pastiprinot sabiedrības panikas attīstību, raksta “Foreign Policy”.