Nesen publicētajā Igaunijas Ārējā izlūkošanas dienesta gada pārskata liela daļa ziņojuma fokusējās uz Krievijas Federācijas aktivitātēm, kura, dienesta vērtējumā, joprojām rada vislielākos draudus Igaunijas drošībai. Tomēr kā otrs lielākais drauds tika minēta Ķīna, raksta ASV domnīca “Warsaw Institute”.
Domnīcas eksperti norāda, vārds “Ķīna” 79 lappušu garajā ziņojumā ir minēts gandrīz 100 reizes.
Ziņojuma ievadā Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Miks Marrans (Mikk Marran) raksta, ka “Ķīnas ārpolitika ir kļuvusi aktīvāka, un tās administrācija vēlas izveidot jaunu globālu kārtību, kas kalpotu tās interesēm”. Viņš piebilst, ka “Ķīnas ārvalstu investīciju iespējamā izmantošana politiskiem mērķiem un iespējamā tehnoloģiskās atkarības veicināšana no Ķīnas puses, ir ievērojams drauds Igaunijas drošībai”.
Autori norāda, ka Ķīnas varas iestādes arvien mazāk izmanto iepriekšējā Ķīnas prezidenta Hu Dzjiņtao “mierīgās attīstības” stratēģiju. Tā tiek aizvietota ar “jaunas globālās kārtības” un “kopīga likteņa kopienas” konceptu, ko iespējams virza Ķīnas komunistiskā partija. Āzijas lielvalsts, izmantojot lobistus mēģina graut Rietumu vienotību. Uzmanība tika pievērsta iepriekšējam gadam, kad Ķīnas vēstniecība rakstīja daudzus propagandistu rakstus, kuri tika publicēti daudzos vietējos medijos.
Igaunijas izlūkdienests arī brīdina skrupulozi izvērtēt iespējamās investīcijas “Jaunā zīda ceļa” projektā, Ķīnas kontroli pār piegādes ķēdēm un ekonomiskas atkarību no Ķīnas subsīdijām. Tāpat Igaunijas Ārējais izlūkdienests brīdina, atturēties no Ķīnas tehnoloģiju izmantošanas, kā piemēru minot 5G tīkla izveidi, mākslīgo intelektu un viedās pilsētas. Kaut šīs tehnoloģijas ir ar zemāku tirgus cenu, ilgtermiņā tās var izrādīties mazāk drošas.
Tika piebilsts, ka šāds dokuments ir neprofesionāls, bezatbildīgs un maldinošs, kā arī kaitīgs abu valstu divpusējām attiecībām. Igaunijas ārvalstu izlūkdienestam tika lūgts “labot nepareizos paziņojumus, lai tie atbilstu faktiem un patiesībai”. Ķīnas vēstniecība ieteica nepublicēt nepatiesus ziņojumus, kas nodara kaitējumu gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu noraidīja Ķīnas prasību labot ziņojumu. Pēc viņa teiktā, dokumentā iekļauto ķīniešu aktivitāšu vērtējums ir pamatots, tomēr tas nenozīmē divpusējo attiecību pasliktināšanos.
Igaunijas izlūkdienesta pamanītās potenciālo draudu tendences ir identiskas visām citu valstu konstatētajām. Krievija, kā vēsturiski agresīva vara reģionā, mēģina sasniegt savus mērķus ar dažāda veida operācijām. Ķīna šajā reģionā parādās kā vēl viens spēlētājs. Tā soli pa solim cenšas sasniegt mērķus, it īpaši ekonomiskas un tehnoloģijas sfērās, izmantojot lobēšanas praksi, kā veicina citu valstu ekonomisko un tehnoloģisko atkarību no Ķīnas.
Nežēlīgā Ķīnas vēstniecības kritika Igaunijā atbilst Komunistiskās partijas stratēģijai atbalstīt propagandu, kas liek Ķīnai izskatīties kā miermīlīgai, un uz sadarbību orientētai valstij.