Kamēr Ķīna turpina cīņu pret koronavīrusu, Uhaņā, pilsēta, kurā aizsākās globālā koronavīusa pandēmija atsākusies pastiprināta militāro un civilo kuģu būve, vēsta “Voice of America”, atsaucoties uz vietējiem plašsaziņas līdzekļiem un ekspertiem
Valstij piederošā kuģu un zemūdeņu būves korporācija Uhaņā jau kopš 3. marta strādā virsstundas. Tā nesen ziņoja Ķīnas valsts kontrolētā ziņu aģentūra “Global Times”. Tā rakstīta, ka valsts kuģu būves korporācijas rūpnīca Uhaņā ar virsstundām kompensē laiku, kas tika zaudēts Covid-19 vīrusa pandēmijas dēļ. Rūpnīca arī turpinot darbu pie liela mēroga projektiem, tomēr precīzāk nekas netika teikts.
Uhaņa, kurā pagājušā gada decembrī pirmo reizi parādījās Covid-19, ir viena no galvenajām pilsētām, kurā tiek ražoti kuģi un zemūdenes Ķīnas Jūras spēkiem sacīja Singapūras Nanjanas Tehnoloģiskās universitātes jūras drošības pētnieks Kolins Kohs (Collin Koh). Viņš piebilda, ka pilsēta Ķīnas rūpniecības reģiona centrā galvenokārt ražo zemūdenes, kas paredzētas eksportam uz tādām valstīm kā Pakistāna vai Taizeme.
Ķīnas uzņēmums “Wuchang Shipbuilding Industry Co.” pirms desmit gadiem pilsētā uzbūvēja 3,3 kvadrātkilometrus lielu kompleksu kuģu būvniecībai, apgalvo ASV aizsardzības pētījumu organizācija “GlobalSecurity.org”. organizācija norāda, ka komplekss kopš tā uzbūvēšanas ir spēlējis lielu lomu Ķīnas Jūras spēku modernizācijā.
“Wuchang Shipbuilding” atļāva savai otrajai darbinieku grupai atgriezties darbā 26. martā, rūpnīcu kompānija atkal atvēra dienu vēlāk, teikts “Global Times” ziņojumā.
Neskatoties uz Uhaņas atrašanās vietu, 840 kilometru attālumā no jūras, uzbūvētie kuģi un zemūdenes Ķīnas piekrasti sasniedz kuģojot pa Jandzi upi.
Liela daļa Ķīnas, tai skaitā Uhaņa, martā atsāka savu parasto darbību pēc nedēļām ilga ārkārtas stāvokļa, kas cilvēkiem liedza doties uz darbu. Aptuveni 50 000 Covid-19 gadījumi tika apstiprināti Uhaņā laika periodā līdz 19. martam, vēsta Ķīnas ziņu aģentūra “Sjiņhua” (Xinhua).
Agra kuģu būves atsākšana tikai pastiprinātu, analītiķu novērojumus, kas liecina, ka Ķīnas krasta apsardze un Jūras spēki ļoti aktīvi darbojas Taivānas tuvumā un tālāk uz dienvidiem, Dienvidķīnas jūrā, pat vīrusa epidēmijas laikos. Eksperti uzskata, ka tādas valstis kā Malaizija, Vjetnama un Filipīnas, kuras iepriekš pretojās tās teritoriālajai ekspansijai Dienvidķīnas jūrā, joprojām ir pārāk aizņemtas ar cīņu pret Covid-19, lai spētu pastiprināt savas aizsardzības spējas jūrā.
Ķīna izmanto mazo ārzemju klātbūtni starptautiskajos ūdeņos, pastiprinot savu militāro klātbūtni, sacīja Filipīnu universitātes jūrniecības lietu profesors Džejs Batongbakāls (Jay Batongbacal).
Nesen Vjetnama iesniegusi sūdzību par Ķīnas izlūkkuģa nogremdētu Vjetnamas zvejas kuģi netālu no Paracelu salām. Vjetnamas medijs “Viet Nam News” ziņoja, ka uz zvejas kuģa klāja bijuši astoņi Vjetnamas zvejnieki.
“Krasta apsardzes kuģu izvietošana tālu no Ķīnas krasta nav nekas jauns,” sacīja bijušais Austrālijas New South Wales universitātes profesors Karls Taijers (Carl Thayer). “Ķīnas flote parasti ar šīm lietām nenodarbojas, viņi iesaistās tikai tad, kad jūrā parādās kāds ASV karakuģis,” viņš piebilda.
Vašingtona periodiski nosūta karakuģus uz Dienvidķīnas jūru, lai apstiprinātu, ka tas joprojām ir starptautisks ūdensceļš.
“Zemūdeņu būvniecība Uhaņā, visticamāk, saistīta ar eksportu, jo eksports darbina Ķīnas ekonomiku. Tomēr eksports tuvākajos mēnešos visticamāk strauji samazināsies, jo pārējās valstis vēl arvien ir aizņemtas ar cīņu pret Covid-19,” sacīja K. Kohs.
Pakistāna 2015. gadā paziņoja, ka tā iegādāsies astoņas jaunas Ķīnā ražotas zemūdenes. Arī Taizeme plāno saņemt trīs zemūdenes no Ķīnas līdz 2023. gadam.