Kamēr visa pasaule cīnās ar jaunā koronavīrusa izraisīto krīzi, Maskava mēģina šo situāciju izmantot savā labā. Aizbildinoties ar savu palīdzību “kopīgajā nelaimē”, Kremlis cer vismaz panākt spiedienu uz Rietumvalstīm, lai tās samazinātu sankcijas un pieņemtu Krimas okupāciju, raksta domnīca “The Jamestown Foundation”.
Viens no pirmajiem soļiem šīs stratēģijas īstenošanā bija mēģinājums sagatavot ANO rezolūciju par starptautisko sankciju atcelšanu sakarā ar cīņu pret koronavīrusu, kuru šī mēneša sākumā veica Maskava un tās sabiedrotie. Dokumenta nosaukums bija “Solidaritātes deklarācija cīņā pret koronavīrusu” un blakus vispārīgam izklāstam par to, ka valstīm jāsadarbojas savā starpā un jāsadarbojas ar Pasaules veselības organizāciju, tajā tika aicināts valstis “izbeigt tirdzniecības karus un vienpusējas sankcijas, kas apiet ANO Drošības padomi.” ANO Ģenerālā asambleja noraidīja Maskavas ierosināto versiju, tomēr apstiprināja rezolūciju ar nosaukumu “Globālā solidaritāte cīņai pret 2019.gada koronavīrusa slimību”.
Turklāt, daļa no šī aprīkojuma bija “Aventa-M” mehāniskie ventilatori, kurus ražo Radioelektronisko Tehnoloģiju koncerns - kompānija, kas ietilpst Krievijas valsts augsto tehnoloģiju korporācijā “Rostec”, kurai 2014.gada jūlijā noteica sankcijas ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija. Šīs sankcijas kopš tā laika attiecas arī uz Radioelektronisko Tehnoloģiju koncernu. Maskavas “palīdzības sūtījuma” pārdošana, nešaubīgi, bija provokācija, jo Vašingtona, pieņemot šo sūtījumu, nevilšus iekrita Krievijas propagandas slazdā. Drīz pēc tam Krievijas propagandas resursi sāka apgalvot, ka ASV valdība, pieņemot palīdzību, efektīvi pierādījusi sankciju “ļaunumu” un nelietderību, īpaši globāla apdraudējuma laikā.
Šī rīcība jau izraisījusi negatīvu reakciju no dažu Eiropas Parlamenta locekļu puses. Viņi nosūtīja ES vadībai vēstuli, kurā norādīja, ka Krievijas politiskajiem manevriem ar mērķi panākt sankciju atcelšanu, nav nekāda sakara ar cīņu pret infekciju. Parlamentārieši uzsvēra, ka ierobežojumi, kas noteikti par Krimas aneksiju un karu Donbasā nekādā ziņā netraucē Krievijai rūpēties par savu pilsoņu veselību vai piedalīties globālajā cīņā pret koronavīrusu.
Krievijas varasiestādes izmanto globālo pandēmiju arī kā iespēju ieviest masu izsekošanas sistēmu, lai uzturētu kontroli pār saviem pilsoņiem. Valdība jau ir ieviesusi seju atpazīšanas sistēmu ielu novērošanas kamerās, kas automātiski pārmeklē sociālos tīklus internetā, lai pilnībā identificētu izvēlēto personu un to elektroniski izsekotu. Kā norāda informācijas tehnoloģiju speciālists no Sanfrancisko un Brīvās Krievijas foruma dalībnieks Mihaels Talanovs, šīs sistēmas sākotnēji tika testētas Maskavā un okupētajā Krimā. Pēc eksperta teiktā, Kremlis baidās, ka jaunie ierobežojumi, kas saistīti ar pandēmiju, varētu radīt sabiedrībā neapmierinātību ar valdību, tāpēc, amatpersonas mēģina ieviest pilnīgu kontroli pār visu, kas notiek uz pussalas – tostarp pār grupām, kas tradicionāli bijušas opozīcijā Krievijas varai, piemēram, pār Krimas tatārie.
Tajā pašā laikā Maskava pastiprina savu konfrontāciju ar globālajiem digitālajiem gigantiem. Prokremliskie mediji nepārtraukti apgalvo, ka ASV informācijas tehnoloģiju kompānijas cenšas “nogalināt” Krievijas uzņēmumus un ka valsts uzdevums ir neļaut tām gūt panākumus. Kā norāda Talanovs, Kremlis cenšas radīt “aplenktā cietokšņa” sajūtu, lai attaisnotu “neatkarīga interneta” ieviešanu. Šāda sistēma ļautu Krievijas varasiestādēm ne tikai pārtvert, bet pat aizvietot visu interneta plūsmu Krievijas robežās ar valdības apstiprinātiem vēstījumiem.
Paradoksāli, ka uz šī centralizācijas stiprināšanas fona, Covid-19 pandēmija Krievijā patiesībā ir aizvedusi pie lielākas vietējo pašvaldību neatkarības. Vladimiram Putinam izvairoties no atbildības par pienācīgu pašizolācijas noteikumu ieviešanu un nododot šo nastu reģionālajiem gubernatoriem, viņi ieviesa paši savus karantīnas likumus.
Tā rezultātā, katrs Krievijas Federācijas reģions patlaban ir spiests cīnīties ar pandēmiju pats par sevi, risinot ne tikai karantīnas jautājumus, bet arī meklējot koronavīrusa testus, medikamentus, nodrošinot pieeju medicīniskajai aprūpei un risinot citus jautājumus. Vienlaikus, kā norāda Krievijas komentētāji, perifērijas iedzīvotāji nesaņem tādu pašu atbalstu un sociālo palīdzību kā maskavieši, kas rada lielāku neapmierinātību reģionos. Šī iemesla dēļ, kad pandēmija būs beidzot beigusies, Maskavai varētu būt grūtības ievirzīt reģionus atpakaļ “striktā varas vertikālē”.