Saskaņā ar Zviedrijas Miera izpētes institūta jaunāko pētījumu, pērn pasaules valstu militārie izdevumi pieauga visstraujāk nekā jebkurā citā gadā pēdējās desmitgades laikā. Kopējie militārie izdevumi pērn sasniedza 1,9 triljonus ASV dolārus, savukārt pirmo reizi vadošo valstu trijniekā, kuras atvēl vislielākos izdevumus aizsardzībai iekļuvušas divas Āzijas valstis.
Pēc pētījuma datiem 2019. gadā pasaules aizsardzības izdevumi pieauga par 3,6%, kas ir lielākais pieaugums pēdējo desmit gadu laikā. 2019. gadā pasaule sasniedza augstākos aizsardzības izdevumus kopš aukstā kara beigām.
“Globālie militārie izdevumi 2019. gadā bija par 7,2% lielāki nekā 2010. gadā. Tas liecina par tendenci, ka pēdējos gados ir paātrinājies militāro tēriņu pieaugums,” pēc jaunā pētījuma publicēšanas sacīja institūta pētnieks doktors Nans Tians (Nan Tian).
Pieci lielākie tērētāji 2019. gadā, kas kopā iztērēja 1,2 triljonus ASV dolāru jeb 62% no visas pasaules militārajiem izdevumiem, bija Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Indija, Krievija un Saūda Arābija.
Lielākie tērētāji ir arī galvenie pasaules militāro tēriņu pieauguma veicinātāji. ASV 2019. gadā militārām vajadzībām iztērēja 732 miljardus ASV dolāru. Pēc septiņu gadu ilga perioda, kura laikā valsts militārie tēriņi samazinājās, šis bija otrais gads, kad ASV atkal palielināja savus izdevumus. Ar 5,3% lielu pieaugumu militārajos tēriņos ASV 2019. gadā valsts veido 38% no vispasaules militārajiem izdevumiem.
Šis uzskats pastāv arī Āzijā. Pirmo reizi divas Āzijas valstis iekļuva lielāko militāro tērētāju trijniekā. Ķīna militārām vajadzībām iztērēja 261 miljardus ASV dolāru (5,1% pieaugums), bet Indija - 71,1 miljardus ASV dolāru (6,8% pieaugums).
Indija savus militāros tēriņus palielināja par 6,8%, kas ir lielākais pieaugums lielāko piecu militāro tērētāju valstu starpā. Saskaņā ar pētījumu galvenais iemesls lielajam pieaugumam ir Indijas reģionālie konflikti ar Pakistānu un Ķīnu.
Neskatoties uz vairākiem aktīviem bruņotiem konfliktiem, izdevumi Tuvajos Austrumos samazinājās par 7,5%. Svarīgi ir pieminēt, ka institūta ziņojumā militārie izdevumi reģionā kopš 2015. gada tika reģistrēti tikai daļēji, jo par Jemenu, Kataru, Sīriju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem nav pieejami uzticami un precīzi dati.
Eiropā aizsardzības izdevumi pieauga straujāk nekā jebkurā citā reģionā - par 5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un par 8,8% salīdzinājumā ar 2010. gadu. Kopā Eiropas valstis aizsardzības nolūkos iztērēja 356 miljardus ASV dolāru. Āzijā un Okeānijā izdevumi pieauga par 4,8%, bet Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā - par 4,7%.
Sekojot valsts militārās plānošanas likumam, kas nosaka, ka Francija līdz 2025. gadam izpildīs NATO noteikto normu, militārām vajadzībām atvēlot 2% no iekšzemes kopprodukta, Francija 2019. gadā palielināja militāros izdevumus par 1,6%, sasniedzot 50,1 miljardus dolāru gadā.
Vācijas militārie izdevumi 2019. gadā pieauga par 10% līdz 49,3 miljardiem dolāru, kas ir lielākais pieaugums 15 lielāko tērētāju starpā. Saskaņā ar pētījuma datiem Vācijas militārie izdevumi 2019. gadā bija lielākie kopš 1993. gada, kad militārām vajadzībām tika izdoti 1,7% no IKP. Pašlaik Vācija aizsardzībai atvēl tikai 1,3% no IKP.
“Vācijas militāro tēriņu pieaugums daļēji izskaidrojams ar lielākiem draudiem no Krievijas puses. Šī iemesla dēļ arī daudzas citas Eiropas valstis palielina militāros izdevumus,” sacīja institūta pētnieks Diego Lopes da Silva.
Salīdzinot, Apvienotās Karalistes militārie izdevumi 2019. gadā nemainījās. Ar 48,7 miljardiem ASV dolāru jeb 1,7% no valsts IKP tie ir zemākie aizsardzības izdevumi kopš 1950. gada.
Bulgārijai 2019. gadā bija pasaulē visaugstākais militāro izdevumu pieaugums – 127%. Šis lielais skaitlis galvenokārt skaidrojams maksājumiem par astoņām jaunām kaujas lidmašīnām.
Kopējie 29 NATO dalībvalstu militārie izdevumi 2019. gadā bija 1,035 triljoni ASV dolāru. Tomēr pērn NATO mērķi par aizsardzības finansējumu 2% apmērā no IKP izpildīja tikai astoņas Eiropas NATO dalībvalstis.