Ne konstitūcijas grozījumi, ne arī citas izmaiņas pēc būtības nemainīs pastāvošo režīmu Krievijā. Tā vienīgais mērķis ir radīt tiesiskus apstākļus tam, lai arī pēc prezidentūras termiņa beigām V. Putins varētu turpināt vadīt valsti. To savā pārskatā par 2019. gadu, analizējot Krievijas iekšpolitiku, norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
SAB pārskatā teikts, ka V. Putina režīma turpmāko gadu prioritāte būs nodrošināt varas partijas panākumus 2021. gada parlamenta vēlēšanās un sekmīgu prezidenta rotāciju. Lai nodrošinātu tam labvēlīgus apstākļus, režīms cer uzlabot valsts sociāli ekonomisko situāciju, kas gan varētu būt liels izaicinājums.
Jau šobrīd Krievijā faktiski valda iekārta, kuras ietvaros elites pārstāvjiem un to grupām līdz brīdim, kamēr netiek skartas vitālas režīma intereses, ir dota zināma rīcības brīvība. Turklāt – jo lielāka ietekme un tuvāka saikne ar V. Putinu, jo vairāk ir atļauts. Tomēr, kā uzsver SAB, tajā pašā laikā gandrīz neviens nevar justies simtprocentīgi pārliecināts par savu drošību un statusu.
Nozīmīgāko lēmumu pieņemšanas un režīma politikas koordinācijas centrs joprojām ir V. Putina vadītā Drošības padome, kuras pastāvīgie locekļi Nikolajs Patruševs, Aleksandrs Bortņikovs, Sergejs Šoigu, Sergejs Ivanovs un Antons Vaino uzskatāmi par režīma ietekmīgākajām amatpersonām.
Prezidenta administrācija, savukārt, ir galvenā valsts pārvaldes institūcija, kuras vadošās amatpersonas, piemēram, Sergejs Kirijenko, Aleksejs Gromovs, Jurijs Ušakovs un Dmitrijs Peskovs realizē un koordinē režīma politikas īstenošanu atsevišķās jomās.
Ietekmi uz lēmumu pieņemšanu saglabā arī atsevišķas V. Putinam pietuvinātas personas un to grupas, piemēram, Sergejs Čemezovs, Igors Sečins, Arkādijs un Boriss Rotenbergi, Jurijs un Mihails Kovaļčuki. Visas V. Putina režīma ietekmīgākās personas 2019. gadā saglabāja savas pozīcijas, secina SAB.