ASV Jūras spēki novēroja, kā pagājušajā nedēļā virs Vidusjūras Krievijas Gaisa spēku iznīcinātājs “Sukhoi Su-35” strauji pietuvojās ASV izlūklidmašīnai “P-8A Poseidon”, veicot bīstamus manevrus, tādejādi pakļaujot riskam ASV lidmašīnas pilotu un apkalpi, vēsta militāro ziņu vietne “Military.com”.
Pāris dienas vēlāk cits Krievijas “Su-35” iznīcinātājs atkārtojis tieši to pašu manevru, pakļaujot ASV lidmašīnas apkalpi riskam, ko izraisīja iznīcinātāja dzinēju radītā turbulence.
Kā ziņo ASV Aizsardzības departaments un amatpersonas Eiropā – šajos starpgadījumos iesaistītie Krievijas piloti rīkojās bīstami un neprofesionāli. Eksperti norāda, ka šāda veida lidmašīnas pārtveršanas atklāj noteiktu Krievijas armijas uzvedības modeli – lai iegūtu publicitāti pat globālas Covid-19 epidēmijas laikā, Krievija gatava veikt šādus neapdomīgus manevrus.
Viņš bija “F-15 Eagle” pilots Krimas aneksijas laikā, kad ASV uz Eiropu nosūtīja vienus no modernākajiem iznīcinātājiem “F-22 Raptor”, lai nodrošinātu reģionālo stabilitāti un atturētu Krievijas agresiju.
“Ne tikai epidēmija, bet zemās naftas cenas pašlaik rada problēmas rietumu valstīm,” viņš sacīja intervijā. Un arī Krieviju – vienu no lielākajiem jēlnaftas eksportētājiem pasaulē – pēdējās nedēļās smagi skāris naftas cenu sabrukums.
Viņš piebilda, ka nesenajos incidentos bija iesaistīti samērā moderni “Su-35” tipa iznīcinātāji, kuri pēdējo gadu laikā ir vairākkārtīgi uzlaboti. Iepriekš līdzīgās operācijās Krievija izmantoja ievērojami vecākos “Su-27” un “Su-24” tipa lidaparātus.
“Nav nekāds pārsteigums, ka pēdējā laikā šādos incidentos ir iesaistīti tieši jaunie “Su-35” tipa iznīcinātāji. Tie izskatās lieliski, kas ir ļoti svarīgi, ja foto un video materiāli tiek publicēti medijos,” viņš piebilda.
““Su-35” ir ļoti spējīga lidmašīna, kuru ražo Krievija. Valsts acīmredzami cenšas to pārdot, un šāda veida publicitāte ir izcila reklāma,” skaidroja F. Gorencs, uzsverot – lai arī šādi incidenti novērojami ik pa laikam, pilotiem ir jāievēro noteikumi un jācenšas veikt pēc iespējas drošākus un paredzamākus manevrus.
Arī 1972. gada divpusējā Krievijas un ASV vienošanās par Incidentu novēršanu atklātā jūrā un virs tās, kā arī līgums par incidentiem jūrā (INCSEA) nosaka pamata "ceļu satiksmes noteikumus" abām valstīm, lai droši kuģotu viena otrai blakus.
“Ir diezgan sarežģīti nodrošināt, ka Krievija turas pie līgumos noteiktajām normām, jo tas bieži nav vadības, bet gan individuālu pilotu rīcības jautājums,” sacīja D. Barijs.
Bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Petrs Pāvels (Petr Pavel) 2018. gadā žurnālistiem sacīja, ka lielākā daļa no šādām gaisa “sacīkstēm” tiek uzskatītas par rutīnu. “Ik pa laikam mēs saskatām provokatīvu uzvedību šādos incidentos, it īpaši reģionos, kuros ir iesaistīti gan mūsu kuģi, gan lidmašīnas, tomēr beigu beigās pašiem pilotiem un kapteiņiem ir jānovērtē – vai incidents bija bīstams, vai nē,” viņš teica.
NATO Augstākais komandieris Eiropā ASV Gaisa spēku ģenerālis Tods Volters (Tod Wolters) pirmo incidentu 15. aprīlī aprakstīja kā Krievijas pilota neprofesionālu rīcību, nevis apzinātu Maskavas provokācijas mēģinājumu.
“Mēs šajā brīdī uzskatām, ka incidents nebija apzināts, bet gan neprofesionālas rīcības rezultāts,” sacīja T. Volters.
“Šādos incidentos pilotiem vienmēr ir jāietur drošs attālums. Nedrīkst balstīties uz pieņēmumiem, nedrīkst pat pieņemt, ka otras lidmašīnas pilots mūsu lidmašīnu redz, jo var gadīties, ka lidmašīna nav otra pilota redzes laukā,” skaidroja F. Gorencs.
Savukārt D. Barijs uzskata, ka drošībai vienmēr ir jābūt pirmajā vietā. “Tāpat kā Krievija, arī NATO valstis atzīst, ka epidēmija ir liela problēma, taču mēs joprojām rūpējamies par drošības jautājumiem,” viņš sacīja.
Tikmēr ASV Ziemeļu pavēlniecības vadītājs gaisa spēku ģenerālis Terencs Ošognesijs (Terrence J. O'Shaughnessy), žurnālistiem norādīja, ka ASV bruņotajiem spēkiem ir jāpatur prātā – tādas valstis kā Krievija centīsies pārbaudīt ASV un tās sabiedroto militārās spējas epidēmijas laikā, taču viņš norādīja, ka “mēs esam spējīgi nekavējoties reaģēt uz jebkādu provokāciju.”
Ģenerāļa teikto apstiprināja arī ASV aizsardzības ministrs Marks Espers (Mark Esper). “Mūsu pretinieki krīzes laikā nekur nepazūd. Turpināsim rūpēties, ka Aizsardzības departaments jebkurā laikā ir gatavs aizstāvēt ASV,” viņš sacīja.