Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina atbalsta reitinga kritums arvien spilgtāk signalizē par neapmierinātību ar viņa varas sistēmu ne tikai varas elites pietuvināto vidū, bet arī sabiedrības zemākajos slāņos. Ja šī tendence turpināsies, tad Kremlis šo problēmu kārtējo reizi var mēģināt risināt ar ārpolitiskām avantūrām. Tikmēr reāla varas maiņa Krievijā ir maz ticama nedz elites vidū, nedz no sabiedrības puses, tā, vērtējot straujo atbalsta kritumu Krievijas prezidentam, portālam “Sargs.lv” komentē politologs Kārlis Daukšts.
V. Putina reitinga kritumā līdz 59%, kas ir līdz šim sliktākais rādītājs, K.Daukšts saskata vairākus iemeslus. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas dēļ, V.Putins ir pašizolējies, vadot valsti attālināti. Tādējādi Krievijas sabiedrībai, kura propagandas ietekmē bija ieradusi redzēt aktīvu prezidentu, tas nerada pievilcīgu iespaidu. Otrkārt, lai arī bez reāla finansējuma, šobrīd vara ir atdota vietējo reģionu vadītāju rokās, kas var nest seperātiskas tendences.
“Piemēram, Čečenija jau ir aizliegusi sakarus ar citiem Krievijas novadiem. Faktiski tā vairs nepakļaujas arī vienotajiem federācijas likumiem. Tas pats noticis Kalmikijā un citos reģionos. Tas nozīmē, ka centrālās varas vertikāle ir iedragāta, kas lielā mērā raisa jautājumus arī pašiem gubernatoriem. Viņiem kaut kas it kā būtu jādara, bet viņus neapmierina fakts, ka no viņiem tiks prasīta atbildība,” sacīja Daukšts.
Trešais iemesls V.Putina straujajam atbalsta kritumam saistīts ar pašas sabiedrības atskārsmi, ka pēc iepriekšējos gados pieredzētās lielīšanās ar Krievijas lielajiem ienākumiem no energoresursu eksporta un ar to saistīto Krievijas varenības pieaugumu, tās visas izrādījušās tikai tukšas runas. Nesenais “naftas karš” ar Saūda Arābiju un ar to saistītais naftas cenu kritums licis zaudēt ienākumus ne tikai V.Putinam pietuvinātajiem oligarhiem, bet arī vienkāršajiem cilvēkiem.
Ārpolitikas avantūras – grib, bet nevar atļauties
K. Daukšts prognozē, ka tuvākajā laikā Krievijas iekšpolitikā un ārpolitikā gaidāmi vairāki spēcīgi pavērsieni. Daļa no tiem varētu būt nelabvēlīgi tuvākajiem Krievijas kaimiņiem. “Iespējams, ka šādi tiks meklētas kaut kādas ārpolitiskas “avantūras”. Putins tādā vai citādā veidā to ir darījis arī agrāk. Krievijas kaimiņiem tas varētu maksāt lielus nervus un nepatikšanas. Arī pašai Krievijai priekšā ir smags periods,” atzina eksperts.
Uz jautājumu – kā varētu izpausties šo avantūru raksturs, Daukšts norādīja - maz ticams, ka tā būs tieša militāra intervence kādā no kaimiņvalstīm, tomēr Kremlis izmantos jebkurus līdzekļus, lai destabilizētu situāciju kaimiņvalstīs, tādējādi cenšoties novērst uzmanību no iekšpolitikas problēmām pašā Krievijā.
Vērtējot pašas Krievijas politologu izteikumus, ka savas popularitātes un varas nostiprināšanai V.Putins mēģinās uzsākt militāras darbības, piemēram, pret Baltijas valstīm, K.Daukšts uzsvēra – daļa Kremļa elites to gribētu, bet apzinās, ka nevar atļauties.
“Tas [iespējamais uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm] ir plānos un dažu trako galvās, bet, manuprāt, viņi ar šo domu ir ļoti uzmanīgi. Izaicināt aliansi uz atbildes rīcību… Viņi baidās drīzāk no pašu Krievijas iedzīvotāju reakcijas. Iedzīvotājiem Maskavā, Sanktpēterburgā un citviet šobrīd nav saprotama karošana Sīrijā. Drīzāk valda uzskats, ka valstij nevajag šādas ārpolitiskas ambīcijas un to vietā jākārto iekšējās problēmas,” viņš skaidroja.
Lielāka vara reģioniem – drauds vienotībai
Līdz ar Covid-19 pandēmiju Krievijas prezidents devis rīkojumu Krievijas federācijas subjektu – novadu un republiku vadītājiem to pārvaldītajās teorijās īstenot tādu politiku un pasākumus, kas mazinātu pandēmijas izplatību. Kā iepriekš paziņojis Putins – neizpildes gadījumā draudēs atbildība. Vienlaikus pašu reģionu līderu vidū valda neapmierinātība – lai gan ir dots uzdevums visiem spēkiem ierobežot infekcijas izplatību, līdzekļi cīņai gan ar vīrusu, gan tā sekām no federālā budžeta piešķirti netika.
Viņš piebilda – ja Kremlis šādi iesāks dot lielu varu guberņām, tajās ātri vien var rasties nopietni seperātisma iedīgļi, vienlaikus radot galvassāpes gan centrālajai varai, gan personīgi V. Putinam. “Čečenija ir izteikts piemērs. Te rodas teritoriālās sašķelšanās tendence, kas Krievijai var radīt problēmas ģeopolitiskā un ģeostratēģiskā nozīmē,” piebilda eksperts.
V. Putina krēsls šūpojas, bet ir drošs
Lai gan V. Putina atbalsta reitings ekonomisko problēmu un nepopulāro lēmumu dēļ pēdējo mēnešu laikā rūk arvien straujāk, Krievijas prezidents savās varas pozīcijās vismaz pagaidām var justies itin drošs.
Tāpat maz ticams, ka Krievijā varu varētu mēģināt sagrābt cilvēki no Bruņoto spēku vadības. Problēma slēpjas pašu bruņoto spēku struktūru iekšējā konkurencē un savstarpējos kontaktos līdz pat ģimeņu līmenim, kurā V. Putins, līdzīgi kā ekonomisko grupējumu gadījumā, uzņēmies skaidru varas arbitra lomu.
“Te ir zināma problēma – šis militārpersonu klans ir cieši saistīts cits ar citu. Piemēram, ģenerālpulkveža dēls apprec ģenerālmajora meitu. Tas nozīmē, ka viņi jau ir ģimeniski saistīti. Neviens nevēlas pakļauties kādam cilvēkam nozares iekšienē. Tā būs konkurences cīņa. Tāpēc labāk viņi pieturas pie domas – ir virsvadonis, kurš nenāk tieši no armijas rindām, bet izlūkdienestiem,” sacīja K.Daukšts.
Tāpat militārpersonu vidū nav cilvēku, kuri būtu spējīgi vadīt valsti. “Piemēram, [Nacionālās gvardes komandieris] ģenerālis Viktors Zolotovs ir cilvēks, kurš bijis tikai “pietuvināts ķermenim”. Tur nav Intelektuālā potenciāla, lai vadītu ekonomiku un valsti. Šis militārais konglomerāts ir apmierināts ar savu stāvokli un nevēlas, lai kāds izlīstu priekšplānā,” skaidroja K. Daukšts.
Maz ticama ir arī pēkšņa tautas kustība, kas būtu vērsta uz pastāvošā režīma gāšanu. Iemesls – krīzes laikā, par kādu uzskatāma arī Covid-19 pandēmija, tauta ir drīzāk atbalstoša oficiālajiem varas orgāniem. “Krievija ir vienlaicīgi ar īpatnēju sajūtu. Tiklīdz rodas briesmas, cilvēkiem vajag vadoni. Ap viņu savelkas tauta. Neticu patstāvīgam “Pugačova” dumpim. Man subjektīvi šķiet, ka tam nav pamata. Cilvēki Covid-19 pandēmijas laikā konsolidējas ap valdībām, lai cik savā darbībā tās brīžiem nebūtu vājas. Cilvēkiem ir vajadzīga cerība, ka būs kāda vara, kas norādīs, kā viņiem glābties. [..] Katrs, kurš grib izjaukt šo stabilitāti, kļūst par lielas tautas masas daļas apdraudējuma elementu,” teica politologs. K. Daukšts uzsvēra – iespējams tieši šī fenomena dēļ varu būs grūti iegūt arī “Navaļnija tipa opozicionāriem”.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar jaunākajiem “Levadas Centra” aptaujas datiem Krievijā sabiedrības atbalsts prezidentam V. Putinam noslīdējis līdz 59%, kas ir līdz šim sliktākais rādītājs. Tikai 12% pieaugušo vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzinīgi vērtēja Putina darbu.