Koronavīrusa krīze varētu nopietni ietekmēt Lielbritānijas aizsardzības nozari

Ārvalstīs
Sargs.lv/Defensenews.com
Wallace
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Lielbritānijas aizsardzības sekretārs Bens Valess (Ben Wallace) brīdināja, ka gaidāmā aizsardzības pārskata rezultātā varētu tikt samazināts finansējums aizsardzības jomai, radot problēmas arī valsts aizsardzības industrijai un tās sabiedrotajiem.

 

Parlamentārās aizsardzības komitejas virtuālajā sesijā, 22. aprīlī, B. Valess sacīja, ka pēc COVID-19 epidēmijas pieveikšanas Lielbritānijā būs jārisina vairāki sarežģīti jautājumi.

“Mums būs jāveic diezgan nepatīkami soļi,” viņš teica komitejas locekļiem, pirmajā virtuālajā sesijā komitejas vēsturē. “Būs jāapspriež ne tikai finansiāli jautājumi, bet arī kulturālas dabas jautājumi. Mums būs jāizlemj, kādas mums nākotnē būs attiecības ar mūsu sabiedrotajiem, un kādas būs mūsu valsts ambīcijas. Valstij būs arī jāizlemj, par ko tā uzņemsies atbildību, un ko tā vairs nevēlēsies darīt, cik daudz tā būs atkarīga no citām valstīm, un cik daudz tā vēlas investēt pašmāju industrijā. Šie ir ļoti grūti jautājumi,” sacīja Lielbritānijas aizsardzības sekretārs.

Aizsardzības sekretārs, kurš tikai nesen atguvās no COVID-19, sacīja, ka valsts politiskās izmaiņas būs tikpat svarīgas kā finansiālās izmaiņas, kas Aizsardzības ministrijai tiks noteiktas pārskatā.

Valdība pārsktatu dēvē par “integrētu pārskatu”, jo tajā ir iesaistīti aizsardzības, drošības, ārpolitikas un starptautiskās attīstības departamenti.

B. Valess sacīja, ka neskatoties uz to, vai pārskata rezultātā tiks veiktas patīkamas vai nepatīkamas izmaiņas, viņš cer, ka aizsardzības ministrijai būs pieejama naudas summa, ar kuru varēs reālistiski sasniegt noteiktos mērķus.

“Pēdējo 30 gadu periodā pēc pārskatiem bieži vien aizsardzības ministrijai netika piešķirts reālistisks finansējums, tādēļ tikai daži cilvēki vairs sagaida kaut ko jaunu šogad,” viņš skaidroja.

Aizsardzības ministriju jau ilgāku laiku apgrūtina budžeta līdzekļu trūkums. Saskaņā ar Valsts kontroles, valdības finanšu uzraudzības iestādes teikto, aizsardzības ministrijai jau tagad ir finansiālas problēmas ar tās aprīkojuma apgādes programmu vairāku miljardu ASV dolāru apjomā.

Džons Lauts (John Louth), neatkarīgs Lielbritānijas aizsardzības analītiķis, sacīja, ka viens no lielajiem izaicinājumiem, ar kuru saskarsies aizsardzības ministrija būs iepirkuma plāna atjaunošana pēc Covid-19 epidēmijas.

“Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs plānoto iepirkumu jaunā grafika noteikšana,” sacīja D. Lauts. “Jauno grafiku noteikšana būs ļoti sarežģīta, jo daudzas programmas ir savstarpēji atkarīgas no citām programmām. Tas rada lielu izaicinājumu ministrijai, kurai ir pieejams samērā ierobežots budžets.”

Covid-19 epidēmijas ekonomiskā ietekme neapšaubāmi apgrūtinās naudas piešķiršanu dažādajām ministrijām un departamentiem. Neskatoties uz to aizsardzības ministrijas personāls Lielbritānijā tiek slavēts par tā izcilo sniegumu, atbalstot Nacionālo veselības dienestu un citas iestādes krīzes laikā.

Aizsardzības ministrija tika īpaši slavēta ne tikai par darbiem kā skābekļa piegādāšanu slimnīcām, bet arī par vairāku militāru slimnīcu uzcelšanu, ieskaitot iestādi ar 4000 slimnīcas gultām Londonas “Excel” centrā, kurā parasti tiek rīkota “DSEI” izstāde.

Valdība nesen paziņoja, ka tā pagaidām pārtrauc darbu pie integrētā pārskata, lai visi pieejamie resursi varētu tikt koncentrēti cīņai pret Covid-19. Valdība vēl nepaziņoja, kad darbs tiks atsākts.

Bens Valess divas reizes atbildēja uz šo jautājumu. Pirmo reizi viņš teica, ka darbs pie pārskata atsāksies nākamajā gadā. Otro reizi viņš precizēja savu atbildi, sakot, ka darbs visticamāk atsāksies šī gada beigās, tomēr viņam pašam vēl neesot pieejams precīzs grafiks.

Lēmumu par precīzu datumu pieņems Ministru kabineta birojs, kurš vada šo pārskatu. Pirms krīzes birojs bija plānojis pabeigt pārskatu līdz Jūlijam, lai gan daudzi analītiķi un politiķi šo datumu uzskatīja par ļoti optimistisku.

“Šī aizkavēšanās ir labas ziņas. Es gribu, lai integrētajam pārskatam tiktu atvēlēts ilgāks laika posms. Mums ir jāsaprot mūsu jaunā vieta pasaulē, īpaši pēc koronavīrusa epidēmijas,” viņš sacīja.

B. Valess, kurš reiz kā virsnieks dienēja Lielbritānijas armijā, teica, ka galvenais drauds ir noturības trūkums valstī. “Man ir aizdomas, ka vīrusa dēļ tas kļūs par vairāk apspriestu tematu,” sacīja Lielbritānijas aizsardzība sekretārs.

Aizsardzības sekretārs kritizēja, ka atšķirībā no tādām valstīm kā Francija, Lielbritānija nav plānojusi izveidot programmas valsts industrijas atbalstīšanai. “Tomēr viss nav tik slikti. Mēs komunicējam ar uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka industrijai turpinās zināma naudas plūsma,” viņš sacīja.

Viens nozares izpilddirektors, kurš lūdza palikt anonīms, sacīja: “Nauda vēl nav problēma, mēs esam gatavi scenārijam, kad trūks nauda. Mēs vairāk uztraucamies par to, ka klienti ņems pagarinātus kredītus, bet pagaidām tas vēl nenotiek.”

Vīruss nopietni ietekmējis vairākas nozīmīgas aizsardzības programmas Apvienotajā Karalistē, jo cilvēkiem tika pavēlēts strādāt no mājām vai, ja tas nav iespējams, izpildīt sociālās distancēšanās prasības darba vietā. Valdība apzinās problēmas, kādas var rasties militāro uzņēmumu nespējas gadījumā ievērot noteikto grafiku.

Kopš marta beigām tika veiktas vairākas iniciatīvas ar mērķi nodrošināt aizsardzības uzņēmumus ar konstantu naudas plūsmu epidēmijas laikā. Industrija šīs iniciatīvas novērtēja ļoti pozitīvi, pateicoties valdībai par tās ātro rīcību, tomēr atzīstot, ka problēmas ar darba vietu saglabāšanu un naudas plūsmas nodrošināšanu turpina krāties.

Uzņēmumi arī atzina, ka ir nepieciešama lielāka skaidrība par no valdības pieejamajiem aizdevumiem koronavīrusa skartiem aizsardzības uzņēmumiem, kas eksportē savas preces.

B. Valess teica, ka Lielbritānijas aizsardzības uzņēmuma “BAE Systems” “F-35” un kodolzemūdeņu programmas ir vienas no svarīgākajām programmām, kurās būtu jānodrošina gan darbinieku veselība, ievērojot Covid-19 ierobežojumus, gan ražošana un naudas plūsma.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām darbu pie galvenajām programmām. Mums ir jāpalīdz šīm firmām ar naudas plūsmu, jo tas ir svarīgākais aspekts uzņēmumiem krīzes laikā,” sacīja B. Valess.

Tomēr nav viegli ieturēt distanci no sava kolēģa, ja darbinieki ir aizņemti ar kodolzemūdenes būvniecību. B. Valess sacīja, ka zemūdeņu rūpnīcām Lielbritānijā visvairāk pašlaik trūkst darbinieki.

“BAE” zemūdeņu rūpnīcā Anglijas ziemeļrietumos strādā aptuveni 9000 cilvēki. Šie darbinieki pašlaik būvē “Astute” klases uzbrukuma zemūdenes un strādā pie “Dreadnought” klases zemūdenēm, kuras būs aprīkotas ar “Trident” kodolraķetēm.

Apmēram 4000 “BAE” darbinieki strādā no mājām, kamēr vairāk nekā 1100 darbinieki strādā uz vietas.  Pagājušajā nedēļā kompānija paziņoja, ka darbs pie zemūdenes “HMS Audacious” ir pabeigts un, ka tā ir ceļā uz Karaliskās flotes zemūdeņu bāzi Skotijā.

Dalies ar šo ziņu