Krievijas iedzīvotāji ir snieguši neviennozīmīgu novērtējumu par valsts centieniem un ieviestajiem pasākumiem korona vīrusa pandēmijas apkarošanā. Domājams, ka Krievijas sabiedrība lielāku uzticību izrāda zemāka amata ierēdņiem, kuriem ir tiešs kontakts ar sabiedrību. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedzīvo uzticības rādītāju kritumu, kas skaidrojami ar vājo stratēģiju neilgi pēc pandēmijas sākšanās.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs 29. aprīlī sacīja, ka nav skaidrs kad tieši valstī varētu beigties pandēmija. Nesen arī Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka Krievija ir Austrumeiropas Covid-19 pandēmijas epicentrs.
Nesen veiktais Levada Centra pētījums atklāj, ka 46 % Krievijas iedzīvotāju atbalsta prezidenta un valdības noteiktos pasākumus cīņā ar koronavīrusa epidēmiju. Tomēr 48% respondentu joprojām ar tiem ir neapmierināti. Aprīļa beigās veiktajā aptaujā 50 % cilvēku sacīja, ka reģionālo pārvalžu rīcība ir apmierinoša, turpretī uzticība federālajām un vietējām varas iestādēm valsts lielākajās pilsētās ir zemāka nekā lauku rajonos.
Iespējams, ka prezidenta popularitātes reitingu kritums pamatojams ar to, ka viņš pats sevi izolējis gan no sabiedrības, gan no domubiedriem. Daudzas fotogrāfijas, kurās Putins sēž viens pats pie datora, pozitīvu iespaidu nerada. Sabiedrība norāda, ka prezidenta rīcība ir pārāk “virtuāla”, jo V. Putins visu atbildību novirza uz gubernatoru pleciem.
V. Putina uzticības reitingu kritums viņam kā prezidentam rada smagu triecienu, īpaši ņemot vērā faktu, ka citviet pasaulē Covid-19 krīzes ietekmē redzama arvien pieaugoša popularitāte valstu vadītājiem. Eksperti norāda, ka parasti grūtos laikos tautai ir tendence konsolidēties ap valstu vadītājiem, bet ne Krievijas gadījumā.
Valsts aptauju kompānijas VTsIOM veiktajā aptaujā aprīļa aptaujā tika noskaidrots, ka, V. Putinam aizvien uzticas 69,8% respondentu. Tādējādi, pat ja prezidenta uzticēšanās reitingi samazinās, tie aizvien ir visai augsti. Tai pat laikā tas ir visai straujš kritums. Iepriekš V. Putins bija pieredzējis daudz mērenākus kritumus, piemēram, no 72,1% līdz 70,5 %.
Kā norāda eksperti, tad uzticības kritums Krievijas prezidentam ir saistāms ar tautas neapmierinātību Krievijas valdības īstenotās ekonomiskās politikas dēļ. Tā Covid-19 krīzes laikā neparedz nekādus būtiskus atvieglojumus.
Paužot zīmi, ka Putins varētu pakļauties sabiedrības spiedienam, viņš atlika aprīļa beigās paredzēto referendumu par konstitucionālajām izmaiņām, kuram pagaidām nav noteikts jauns datums. Tāpat uz septembri pārcelta arī vērienīgā militārā parāde, lai atzīmētu 75. gadadienu kopš padomju uzvaras pār nacistisko Vāciju. Eksperti gan uzsver – šie soļi izrādījušies veltīgi.