Neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu par ASV karavīru skaita samazināšanu Vācijā, Amerikas Savienoto Valstu klātbūtne Eiropā pēdējos gados ir ievērojami augusi un tiek īstenota dažādās formās. Tā pirms 17. un 18. jūnijā gaidāmās NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmes norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš sacīja, ka plānotajā divu dienu sanāksmē, kas tiks organizēta video konferences formātā, NATO valstu aizsardzības ministri pārrunās dažādas aktualitātes, tostarp NATO gatavību iespējamam Covid-19 otrajam vilnim, starptautisko drošību un NATO operāciju turpināšanu Irākā un Afganistānā, kā arī atturēšanas politiku saistībā ar Krievijas pēdējā laika pastiprināto kodolieroču arsenāla attīstīšanu un raķešu izvietošanu Kaļiņingradā.
Īpaši nozīmīgs gaidāmajā ministru sanāksmē būs tieši pēdējais jautājums, jo Krievijas izstrādātā un izvērstā spārnoto raķešu sistēma “SSC-8” noveda pie Vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu līguma (INF Treaty) darbības pārtraukšanas pagājušajā gadā. Kopš tā laika Krievija tikai turpinājusi ieguldīt savās militārajās spējās, investējot arī hiperskaņas raķešu aizsardzības sistēmās.
Taču J. Stoltenbergs norāda – par spīti šim faktam NATO neatbildēs ar tādu pašu rīcību un neplāno Eiropā izvietot savas sauszemes kodolraķetes, bet tā stiprinās savu aizsardzības un atturēšanas politiku, vienlaicīgi meklējot dialoga iespējas ar Krieviju. Viņš uzsvēra, ka NATO joprojām iestājas par pasauli bez kodolieročiem, izmantojot efektīvu ieroču kontroli, atbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu.
Komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa nesen apstiprināto, ka no Vācijas tiks izvesta daļa tur izvietoto ASV karavīru, J. Stoltenbergs norādīja – kopumā ASV spēki Eiropā pēdējos gados ir nostiprinājušies, to apliecina gan daudzviet izvietotās NATO kaujas grupas, gan dažādas sabiedroto militārās mācības.
Viņš uzsver, ka par šo jautājumu noteikti diskutēs arī NATO dalībvalstu aizsardzības ministri, jo pagaidām neesot skaidrības, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka Ziemeļamerikas un Kanādas klātbūtne Eiropa tiek saglabāta augstā līmenī.
Savukārt saistībā ar Covid-10 pandēmijas izraisīto krīzi NATO ģenerālsekretārs norāda – lai arī alianses spējas operatīvi palīdzēt sabiedrotajiem tikušas kritizētas, realitātē NATO dalībvalstis sniegušas ievērojamo palīdzību gan cita citai, gan arī ne NATO valstu partneriem. Civilās un veselības krīzes atbalstam NATO dažādās valstīs palīdzējusi ar vismaz simts lauka hospitāļu nodrošināšanu, tāpat NATO nodrošināja simtiem tonnu aizsardzības un medicīnas līdzekļu, kuri ar transporta lidmašīnām tika nogādāti dalībvalstīs un arī citās partnervalstīs. palīdzību tika nogādāts simtiem tonnu, tāpat palīdzēts arī ar pacientu transportēšanu. Kopumā civilajā palīdzībā bijuši iesaistīti vismaz pusmiljons NATO karavīru.
Tas, par ko šobrīd jāvienojas aizsardzības ministriem – par rīcības plānu gadījumam, ja nāks Covid-19 otrais vilnis, par individuālo aizsardzības līdzekļu rezervēm, kā arī īpašu finanšu fondu, lai vajadzības gadījumā varētu nodrošināt vitāli svarīgās vajadzības.
Tāpat J. Stoltenbergs norādīja, ka ministru sanāksmes laikā tiks pārrunāti arī citi jautājumi, kuri Covid-19 laikā nav zaudējuši aktualitāti. Tā ir gan kiberdrošība un kiberdraudu novēršana, gan piegāžu ķēžu attīstīšana, gan enerģijas un transporta jautājumi.
NATO turpinās sniegt savu atbalstu arī starptautiskās drošības uzlabošanā, turpinot pretterorisma operācijas Irākā un Afganistānā. Kaut valstu nacionālie aizsardzības spēki cīņā pret terorismu pēdējā laikā uzrādīja labus rezultātus, Covid-19 pandēmijas radīto apjukumu teroristi izmantojuši savu pozīciju stiprināšanai.
