Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēstures skatījums, kas publicēts ASV žurnāla “The National Interest” mājas lapā un kurā ir attaisnota gan Molotova – Rībentropa pakta noslēgšana, gan Baltijas valstu un Polijas teritorijas okupācija, ir centieni caur vēsturisko prizmu attaisnot mūsdienu Krievijas agresīvo ārpolitiku, atņemot teritorijas tās kaimiņvalstīm. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” sacīja politologs un nacionālajai drošībai veltītā bloga “Latvijasdrosiba.lv” dibinātājs Andis Kudors.
Vērtējot V.Putina rakstu, A. Kudors atzina, ka tas lielā mērā saistīts ar arvien vājākām V. Putina varas pozīcijām pašā Krievijā. Nespējot Krievijas pilsoņiem piedāvāt labklājības pieaugumu, tagad V. Putina režīma leģitimizēšanas pamats tiek meklēts vēsturē.
“Putinam, kā jebkuram autoritāram līderim, kura karjera strauji tuvojas beigām vai citādi ir apdraudēta, pienākuši grūti laiki. Tad nu vēsture ir palikusi viena no retajām lietām, kur var kultivēt puspatiesības ar mērķi leģitimizēt viņa paša veidoto autoritāro režīmu,” skaidroja Kudors.
Politologa ieskatā, “The National Interest” galvenā auditorija ir ASV lasītāji, tomēr žurnāla publikācijas izskan arī pasaulē.
Vaicāts – kādēļ Krievijai pēkšņi vajadzīga šāda skatījuma skaļa pasušana, A. Kudors paskaidroja, ka līdzīgi kā citas valstis, arī Krievija rūpējas par reputāciju starptautiskajā arēnā. “Tagad Krievijā tuvojas lielā uzvaras parāde. Vladimirs Putins vienkārši ir neapmierināts, ka viņam, pieņemot šo parādi Sarkanajā laukumā, jāstāv ne īpaši spožā kompānijā. Kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošās teritorijas, pasaules vadošo politiķu šajās svinībās kļūst arvien mazāk. Daudzi valstu vadītāji vienkārši nevēlas stāvēt vienā ierindā kopā ar V.Putinu un citiem cilvēkiem, kuriem pie krūtīm ir piespraustas georga lentītes,” teica A. Kudors.
Viņaprāt, 2014. gads ar Krimas aneksija bija pamatīgs šāviens paša V. Putina režīma stabilitātē, kas radīja negatīvas ilgtermiņa sekas. “No vienas puses tas samobilizēja Putina atbalstītājus, no otras , tas vājināja pašu režīmu. Te var vilkt līdzības ar pusslimu cilvēku, kuram pēķšņi ir injicēts dopings, kādu brīdi ļaujot skriet ātrāk, taču ne ilgi.”
Īpaši ciniski, A. Kudora ieskatā ir V. Putina centieni attaisnot Baltijas valstu okupāciju.
Savukārt komentējot V. Putina aicinājumu piecām pasaules kodollielvarām tikties “Jalta 2” formāta sarunās, lai veidotu kopīgu platformu tālākam ietekmes sadalījumam pasaulē, A. Kudors to skaidroja ar paša V. Putina personīgajām ambīcijām un nevēlēšanos pieņemt izstumtā līdera lomu, ar kādu viņam nākas sadzīvot kopš 2014. gada Krimas aneksijas.
Kudors piebilda, ka daudzas pasaules valstis šobrīd nav apmierinātas ar ANO drošības padomes struktūru, kurā ir piecas pastāvīgās dalībvalstis ar veto tiesībām. “Es teiktu, ka daudzas valstis šo sistēmu, kurā Krievija kopā ar Ķīnu pastāvīgi visām rezolūcijām uzliek veto. Taču tās nav gatavas nostiprināt Krievijas piedāvāto pozīciju jaunā ietvarā – tādā, kādu Kremlis vēlas pēc 2014. gada, kad par to sāka runāt pēc Krimas aneksijas. Es katrā ziņā tam neredzu atbalstu no Rietumvalstu puses,” viņš teica.
Jau vēstīts, ka ASV žurnāls “The National Interest” publicējis apjomīgu Krievijas prezidenta V. Putina rakstu, kurā viņš apvaino Rietumvalstis Otrā pasaules kara izprovocēšanā, vaino sadarbībā ar Nacistisko Vāciju Poliju, kā arī attaisno Baltijas valstu okupāciju, vienlaikus aicinot piecas pasaules kodollielvaras sanākt uz jaunu “Jalta 2” parauga sanāksmi jaunas globālās kārtības izveidei.
Vakar Baltijas valstu sašutumu izraisīja arī Krievijas valsts domē iesniegtais likumprojekts, kurā paredzēts atsaukt nosodījumu Molotova – Rībentropa pakta slepenajiem protokoliem, kas noveda pie Ziemas kara izraisīšanas ar Somiju, Baltijas valstu un Polijas okupācijas. Visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministrijas, paužot sašutumu par minēto ieceri izsauca uz pārrunām Krievijas vēstniekus, norādot, ka šāda likuma pieņemšana krasi pasliktinās valstu attiecības.