Lai gan Ķīnas bruņotie spēki jau vairāk nekā četrdesmit gadu nav iesaistījusies plašos militārajos konfliktos, tās militārie analītiķi savu darbu nav pārtraukuši. Domnīcas “RAND” eksperti secina – par Ķīnas Bruņoto spēku doktrīnu vislabāk ļauj spriest Ķīnas Komunistiskās partijas stratēģiskās vadlīnijas.
Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) 19. kongresā 2017. gadā Ķīnas Prezidents Sji Dzjiņpins aicināja pabeigt Ķīnas Bruņoto spēku modernizāciju līdz 2035. gadam un izstrādāt pasaules līmeņa bruņotos spēkus, kas spētu uzvarēt karu jebkurā pasaules vietā līdz 2050. gadam.
Ķīnas bruņoto spēku modernizācija ilgst jau vairākus gadu desmitus, taču tieši pēdējo desmit gadu laikā ir notikusi reāla modernizācija, pārejot no Vjetnamas kara laika bruņotajiem spēkiem, kuru doktrīnas pamatā ir sauszemes spēku skaitliskais pārsvars uz modernu, informācijas tehnoloģijās balstītu bruņoto spēku.
Tā rezultātā gadu desmitiem Ķīnā valdījis “aktīvās aizsardzības” koncepts, kura pamatā bija doma par laika iegūšanu militāra konflikta gadījumā, potenciālajam pretiniekam ziedojot teritoriju, kurā tiek dibinātas partizānu grupas.
Gadu desmitu laikā “aktīvās aizsardzības” koncepts attīstījās, potenciālo konfliktu aizvirzot aizvien tālāk no Ķīnas robežām, uzsvaram no sauszemes komponentes pārejot pie gaisa un jūras komponentēm. Tādējādi veidojies pašlaik esošais skatījums, kura rezultātā Ķīnas doktrīna stratēģiskā līmenī ir defensīva, savukārt taktiskajā un operacionālajā – ofensīva.
Bruņoto spēku doktrīnu būtiski ietekmēja Persijas līča karš, ar kura sākumu saistāma modernās Ķīnas operacionālās doktrīnas dzimšana. 1993. gadā dzima jaunā ĶKP vadlīnija “Vietējie kari moderno tehnoloģiju laikmetā”, kas uzsvēra moderno komunikācijas tehnoloģiju (GPS, interneta, mobilo sakaru) nozīmi. Secinot, ka šajā laikā Ķīna nav bijusi sagatavota modernam konfliktam, sākās plaša jūras un gaisa spēju attīstības programma.
Nākamais posms sākās 1999. gadā, kad “Vietējie kari moderno tehnoloģiju laikmetā” nomainīja “Modernie kari modernās informācijas laikmetā”, uzsverot apvienot spēku operāciju lomu ne tikai jūrā, gaisā un uz sauszemes, bet arī elektromagnētiskajā vidē. Šajā laikā doktrīnas militāro operāciju plānošanas pamatā bija spēja veidot sistēma-sistēmā (System of systems) tipa operācijas, kurās uzsvars ir uz savstarpēji dažādu sistēmu integrēšanu vienotā veselumā, vienlaikus attīstot spēju dot triecienus, lai izjauktu pretinieka spēju veidot sistēma-sistēmā organizāciju.
2015. gadā, uzsākot jaunu Ķīnas bruņoto spēku reorganizācijas posmu, tika norādīts uz akūtu spēju trūkumu informācijas tehnoloģiju (elektromagnētiskajā, kosmosa, kiber un apziņas) sektorā. Ķīnas Prezidents Sji Dzjiņpina ieguldījums doktrīnas attīstībā ir prasība Ķīnas bruņotajiem spēkiem spēt uzvarēt “vietēja mēroga informācijas karos”, uzsverot informācijas nozīmi konfliktos, kur dominē informācijas tehnoloģijās balstītas sistēma-sistēmā tipa struktūras.