ASV Aizsardzības departaments paziņojis, ka ir dota zaļā gaisma iespējamai ASV modernāko iznīcinātāju F-35 “Lighting II” un F/A-18E/F “Super Hornet” iegādei gadījumā, ja Somija izrādīs šādu vēlmi. 30 gadu laikā šī nav pirmā reize, kad ASV mazajai Somijai pārdod jaunākās ieroču sistēmas, pierādot – Somija ir ASV partneris, ar ko ASV ir gatavas dalīties pat savās jaunākajās tehnoloģijās.
2018. gadā Somijas Aizsardzības ministrija izsludināja iepirkumu par tās gaisa spēku F/A-18 “Hornet” nomaiņu, kam jānotiek līdz 2030. gadam. Šajā iepirkumā dalību pieteicis gan Francijas koncerns “Dassault” ar “Rafaele” iznčinātāju, gan “Eurofighter” ar “Typhoon”, gan Zviedrija ar JAS-39E/F “Grippen”. Pārsteigumu izraisījis ASV Aizsardzības departamenta lēmums piedāvāt Somijai jaunākās paaudzēs 4.+ paaudzes iznīcinātājus F/A-18E/F “Super Hornet” un pat 5. paaudzes F-35 “Lighting II” lidmašīnas. Somija plāno iegādāties 64 lidmašīnas, kā arī nepieciešamo munīciju, rezerves daļas un apkopes sistēmas, lēmumu pieņemot līdz 2021. gadam.
Līdz Aukstā kara beigām Somijas sadarbība ar NATO valstīm bija ierobežota neitralitātes politikas dēļ. Mazajai valstij, kas pieredzējusi un atvairījusi PSRS uzbrukumu Ziemas karā un tam sekojošajā Turpinājuma karā, atrašanās blakus Padomju Savienībai Aukstā kara laikā nozīmēja nepārtrauktu gatavību sevi aizsargāt, vienlaikus saglabājot specifiskas attiecības ar PSRS (tā saucamais "finlandizācijas" process). Šajā laikā somi iemācījās par savu drošību rūpēties paši.
Neraugoties uz saspringumu 50 gadu garumā, 1992. gadā, kad pasaule līksmoja Aukstā kara beigās un Somija bija atbrīvota no Padomju Savienības draudiem, Somija vērsās pie ASV Valsts departamenta ar lūgumu atļaut 62 tā laika modernāko ASV iznīcinātāju F/A-18 “Hornet” iegādi 3 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Deviņdesmito gadu vidū tā laika modernāko ASV iznīcināju iepirkums (un atļauja tos iepirkt) bija svarīgs Somijas žests, kas pierādīja, ka tā neplāno atteikties no savas valsts aizsardzības, turklāt gandrīz vienā mirklī padarīja Somijas Gaisa telpas aizsardzības sistēmu savienojamu ar NATO partneriem. Tajā pašā laikā ASV ātri izgaisa šaubas par somu pilotu spējām vadīt modernās lidmašīnas, un līdz ar to tika nostiprināta Somijas un ASV divpusējā militārā sadarbība. Līdz 2000. gadam visi Somijas iznīcinātāji bija integrēti NATO satelītu un tehniskajā infrastruktūrā.
Krievija ar savām S-300 un S-400 pretgaisa raķetēm varēja kontrolēt gandrīz visu Somijas teritoriju, tāpēc Divtūkstošo gadu sākumā Somija sāka pētīt iespējas attīstīt tālas darbības precīzo ieroču spējas, t.i, iepirkt sistēmas, kas ļautu satriekt pretinieku simtiem kilometru attālumā. Šī gadsimta otrajā dekādē tika uzsākta Somijas iznīcinātāju flotes modernizācija. Ņemot vērā iepriekšējo pozitīvo sadarbības pieredzi, ASV nevilcinājās Somijai pārdot modernās JDAM (Joint Direct Attack Munition), AGM-158 JASSM (Joint Air-to-Surface Standoff Weapon) raķetes, kuru spējas un rādiuss deva iespēju somiem apdraudēt mērķus Krievijas iekšienē.
Iepriekšminētie Somijas aizsardzības ministra izteikumi izraisīja sašutumu, taču nepagāja ne gads, kad Krievijas pārstāvis uzrunā Somijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rīkotā konferencē skaidri pateica: Somijas dalība NATO tiks uztverta kā draudi Krievijai. Drīz pēc tam sekoja iebrukums Gruzijā, sešus gadus vēlāk – Ukrainā.
2018. gadā, Ukrainas krīzes laikā, somi skaidri demonstrēja savas spējas, publicējot attēlus ar JASSM raķešu izmēģinājumu rezultātiem ASV. Somijas Gaisa spēki pēc izmēģinājumiem lakoniski, ar nelielu preses relīzi publicēja izmēģinājumu rezultātus. Mērķis pēc savas formas atgādināja Krievijas S-400 sistēmu izvērstā stāvoklī, skaidri demonstrējot, ka jauniegūtie ieroči Somijas arsenālā ir ne tikai jauna spēja, bet faktors, kas izšķiroši var mainīt potenciālā konflikta gaitu.
