Moldovas nākamās prezidentes M. Sandu plāni Piedņestras jautājumā izraisījuši "vētru" Krievijā

Ārvalstīs
Sargs.lv/Moldova.org
Maija Sandu
Foto: Foto: AFP/Scanpix

15. novembrī prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējusī proeiropeiskās opozīcijas kandidāte Maija Sandu preses konferencē paziņoja, ka nav legāla pamatojuma, kāpēc Piedņestrā atrodas Krievijas armijas kontingents, un pieprasīja tā izvākšanu. Ziņa izraisījusi sašutumu Krievijā, kas jau trīsdesmit gadu mēģina saglabāt reģionu “iesaldētā konflikta” statusā.

Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu, kas amatā oficiāli stāsies 24. decembrī, 30. novembrī notikušajā preses konferencē paziņoja, ka nepastāv tāda vienošanās, uz kuras pamata Krievijai būtu tiesības Piedņestrā turēt Krievijas armijas kontingentu. Tāpēc nākamā Moldovas prezidente uzsvēra nepieciešamību izvest Krievijas armijas vienības un tām piederošo militāro ekipējumu no reģiona.  M. Sandu izteikumi izraisīja vētrainu reakciju Krievijā, un komentārus šajā jautājumā izteicis arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Krievija ir uzņēmusies saistības izvest un utilizēt Piedņestrā esošo munīciju, taču vēl joprojām munīcija nav izvākta no Piedņestras reģiona noliktavām. Tās sargāšana ir viens no “miera uzturētāju” uzdevumiem. Jāatgādina, ka Krievija par “miera uzturētājiem” turpina dēvēt savu kontingentu, kas Piedņestrā palicis pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Krievijas prezidenta V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja, ka status quo pārtraukšana reģionā varētu novest pie Piedņestras destabilizācijas, uzsverot, ka Krievija reģionā veic ļoti svarīgas funkcijas, kas ir “balstītas starptautiskajos likumos”. Peskovs cer, ka diskusijas par šo jautājumu beigsies, un netiks pieņemts nekāds sasteigts lēmums.

Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka prasība izvest “miera uzturētājus” būtu bezatbildīgi un nekādi nepalīdz risināt problēmas reģionā – Krievijas spēki reģionā uzturot kārtību un sargājot munīcijas noliktavas, kas nevar palikt nepieskatītas.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka reālas darbības varētu sekot tikai tad, kad tiktu izpildīti EDSO 2002. gada vienošanās noteikumi. Zaharova paziņojusi, ka 25 gadus ilgā situācija, kurā nav bijušas vērojamas izmaiņas, ir pierādījums Krievijas kontingenta nepieciešamībai.

Elektroniskās preses konferences laikā NATO ārlietu ministru tikšanās laikā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra NATO sabiedroto atbalstu Moldovas neatkarībai un teritoriālajai nedalāmībai, iekļaujot Piedņestras gadījumu kā vienu no virknes Krievijas mēģinājumu radīt “iesaldētos konfliktus”. “Mēs redzam, kā Krievija vairākās valstīs ir izvietojusi savas vienības pretēji to valdību lēmumiem, anektējusi Krimu, turpina destabilizēt situāciju Ukrainā, turpina izvietot savas vienības Gruzijas un Moldovas teritorijās. Krievijas kontingents Piedņestrā ir Moldovas teritoriālās integritātes pārkāpums un vēl viens pierādījums tam, kā Krievija pārāk bieži ignorē starptautiskos likumus un citu valstu, tai skaitā Moldovas, teritoriālo integritāti.”

Šādi paziņojumi izskanējuši laikā, kad Moldovas reintegrācijas politikas birojs brīdinājis par vēl vienu nelegāli izveidotu Krievijas kontrolpunktu drošības zonā pie Dubasari pilsētas. Krievijas “miera uzturētāji” tupina pārkāpt miera uzturēšanas misijas pamatprincipus, nepieļaujot brīvu satiksmi reģionā un izvietojot militāras vienības, kas nav daļa no reģiona “miera uzturēšanas spēkiem.” Moldovas protestus Kremlis līdz šim brīdim ir nodēvējis par iekšpolitisku motīvu vadītu publisko kampaņu ar mērķi kavēt “miera uzturēšanas” operāciju.

Dalies ar šo ziņu