Jaunākās ziņas par Ķīnas augošo kodolarsenālu – moderno raķešu skaits aizvien palielinās

Ārvalstīs
Sargs.lv/ Aninews.in/ DefenseNews.com
Ķīna
Foto: Foto: ZUMAPRESS.com

Lai arī Ķīnas kodolarsenāls tālu atpaliek no Krievijas vai ASV arsenāla, Ķīna iegulda lielus līdzekļus tā modernizēšanā un skaita palielināšanā, ziņo Dienvidāzijas ziņu aģentūra “ANI News”. Pašlaik Ķīnas arsenālā ir vairāk nekā 350 kodolgalviņu – lielākais skaits valsts vēsturē.

Amerikas zinātnieku federācijas (Federation of American Scientists (FAS)) Hansa Kristensena (Hans Kristensen) un Meta Korda (Matt Korda) ziņojumā izdevumā “The Bulletin of the Atomic Scientists” par Ķīnas Kodolspēku stāvokli 2020. gadā minēts, ka Ķīna turpina pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados iesākto modernizācijas programmu, kas ievērojami pieauga deviņdesmitajos gados un šī gadsimta sākumā, arsenālā iekļaujot skaitliski vairāk un tehnoloģiski modernākus ieročus nekā jebkad agrāk. Jaunākā tipa starpkontinentālās raķetes DF-41 un DF-31AG pirmo reizi publiski tika parādītas parādē 2019. gadā Pekinā.

Nav iespējams pateikt, cik tieši kodolgalviņu ir Ķīnas arsenālā, taču tiek pieņemts, ka valsts rīcībā ir aptuveni 350 kodolgalviņu, no kurām 272 ir paredzētas 240 uz sauszemes balstītu raķešu, 48 no jūras palaižamu raķešu un 20 no bumbvedējiem nometamu bumbu apbruņošanai. Atlikušās 78 kodolgalviņas ir paredzētas papildu uz zemes un jūrā balstītu raķešu, kas vēl tikai tiek gatavotas izvēršanai, apbruņošanai. Tiesa, ne visas raķetes un palaišanas iekārtas jau ir kaujas gatavībā.

350 kodolgalviņu skaits ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 290 galviņām, kas bija minētas 2019. gada ziņojumā.

Jāatzīmē, ka Pentagons savā ziņojumā ASV Kongresam minējis daudz zemāku skaitu, minot, ka Ķīnas rīcībā esošo kodolgalviņu skaits mērāms kā nedaudz lielāks par 200, taču jāņem vērā, ka ziņojumā minētas tikai operacionālā gatavībā esošas raķetes, līdz ar to jaunāka tipa ieroči, kas paredzēti visjaunākā tipa raķetēm, varētu nebūt minēti, kā arī varētu nebūt minētas no bumbvedējiem nometamās bumbas.

The Bulletin of the Atomic Scientists” publicētais ziņojums noliedz izskanējušās ziņas par to, ka Ķīnas kodolarsenāls rēķināms tūkstošos galviņu, kā arī atzīmē, ka 1999. gadā ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūra paredzēja, ka 2020. gadā Ķīnas rīcībā būs vismaz 460 kodolgalviņu. Līdz ar to šaubas rada pēdējais ziņojums, kurā paredzēts, ka Ķīnas kodolarsenāls dubultosies.

Ķīna aktīvi modernizē savu kodolgalviņu nogādāšanas arsenālu. Paredzams, ka drīzumā Ķīnas kodolraķešu arsenāls no 244 palaišanas iekārtām un 204 kodolgalviņām pieaugs līdz 280 palaišanas iekārtām un 258 kaujas galviņām.

Ķīnas modernākās starpkontinentālās raķetes DF-5C darbības rādiuss sasniedz 13 000 kilometru, taču jāmin, ka 2021. gadā bruņojumā paredzēts iekļaut raķetes DF-17, kuru palaišanas iekārtās būs iekļauts arī hiperskaņas platformas elementi.

Galvenā uz zemūdenēm balstītā raķete ir 7200 kilometru darbības rādiusa JL-2, četrām Type-094 zemūdenēm nesot katrai 12 raķetes. Paredzams, ka 2021. gadā ierindā stāsies vēl divas zemūdenes un nākotnē jauna tipa zemūdenes varētu apbruņot ar JL-3 raķetēm, kuras varēs satriekt mērķus 9000 kilometru attālumā.

Dalies ar šo ziņu