Zviedrijas parlaments otrdien apstiprinājis 40% palielinājumu aizsardzības budžetam nākamo četru gadu periodam. Šādi Zviedrija reaģē uz drošības situācijas pasliktināšanos Baltijas jūrā. Kā apgalvo Zviedrijas amatpersonas, pie šāda soļa galvenokārt vainojama Krievijas agresīvā rīcība.
Šis Zviedrijas parlamenta, jeb Riksdaga lēmums paredz atbalstīt lielāko aizsardzības tēriņu pieaugumu pēdējos 70 gados. Laikā no 2021. gada līdz 2025 gadam tie pieaugs par 89 miljardiem Zviedrijas kronu, jeb 9,89 miljardiem eiro.
Šo budžetu Zviedrijas valdība raksturo kā “signāla nosūtīšanu Krievijai” pēc tam, kad tā 2014. gadā nelikumīgi anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet pēcāk vairākkārt pārkāpusi Baltijas jūras valstu suverēnās gaisa telpas, savilkusi karaspēku un modernākos ieročus, tostarp uzbrukuma raķetes Kaļiņingradas apgabalā, kas atrodas netālu no Zviedrijas krastiem.
“Ir pamatoti pieņemt, ka Krievijas militārās spējas nākamās desmitgades laikā būtiski palielināsies,” teikts valdības priekšlikumā par aizsardzības izdevumu palielināšanu.
Jaunais Zviedrijas budžets paredz, ka kopumā valsts bruņoto spēku personālsastāvs līdz 2030. gadam tiks palielināts par no pašreizējiem 55 tūkstošiem karavīru līdz 90 tūkstošiem karavīru. Tāpat tiks atjaunotas iepriekš izformētās vienības, savukārt lai tās nokomplektētu ar cilvēkiem, obligātajā militārajā dienestā ik gadu plānots iesaukt līdz pat 8000 cilvēku. Šāds iesaucamo skaits būs divreiz lielāks nekā 2019. gadā. Tāpat paredzēti ievērojami tehnikas un ieroču iepirkumi.
