2004. gadā Krievijas Prezidents Vladimirs Putins solīja valstī nostiprināt demokrātiju, pilsonisko sabiedrību un brīvus medijus. Domnīcu “Riddle” un “Karnegī Maskavas centra” pētnieks Ivans Davidovs apkopo 2020. gadu Krievijas politikā, uzsverot - 2020. gadā Krievijai par spīti pandēmijai ir noslēdzies varas centralizācijas process.
2018. gada aprīlī Krievijas žurnālists un publicists Jurijs Lobunovs publicēja pētījumu, kurā analizēja Krievijas Prezidenta neizpildītos solījumus, turklāt Kremļa oficiālajā mājaslapā analizējot tikai tādus publicētos Krievijas Prezidenta izteikumus, kuros Krievijas Prezidents izteicis vārdu “apsolīt”. Spilgti Krievijas Prezidenta attieksmi pret saviem vārdiem liecina 2004. gada 15. martā pēc Prezidenta vēlēšanu beigām izteiktie vārdi: es apsolu jums visiem, ka mūsu sabiedrības demokrātiskie sasniegumi tiks saglabāti. Mēs stiprināsim pilsonisko sabiedrību un darīsim visu iespējamo, lai stiprinātu mediju brīvību.
2020. gadā Krievijā bija paredzēti divi nozīmīgi politiskie notikumi. Pirmkārt, bija pienācis laiks kārtējai simboliskajai varas maiņai Krievijā, lai varētu turpināt Vladimira Putina prezidentūru. Situāciju “atrisināja” Krievijas Domes deputāte Valentīna Tereškova, kas, “atsaucoties uz daudzām strādnieku vēstulēm” aicināja meklēt iespēju Vladimiram Putinam amatu saglabāt. Tereškova ir leģendāra sieviete, kura savā laikā guva ievērību gan kā pirmā sieviete kosmosā, gan savā Hruščova laikā saņemto cildinājumu dēļ, gan pēc entuziasma pilnu slavinājumu Brežņeva piedāvātajai konstitūcijai avīzē “Pravda”. Šajā ziņā Tereškova ir simboliska saikne starp Padomju Savienību un Krieviju, ko labi papildina padomju retorikai raksturīgā atsaukšanās uz “strādnieku vēstulēm.”
Neskatoties uz skeptiķu smīkņāšanu, Krievijas Konstitūcijas labojumus Krievijā pieņēma referendumā un varas centralizācijas procesi līdz ar to tika principā pabeigti. Atlika otrs gada notikums, kas saistīts ar Krievijas Prezidenta pašpasludināto misiju aizstāvēt Krievijas vēsturi no revizionistiem un Padomju Savienības lomas pārskatītājiem.
Otram centrālajam notikumam vajadzēja būt Padomju Savienības uzvaras pār Nacistisko Vāciju 75. gadadienai, kam vajadzēja stiprināt ilgi izkopto Krievijas pseidoreliģisko Otrā pasaules kara kultu. Miljoniem cilvēku dzīvības, ar ko Padomju Savienība samaksāja par uzvaru, nu ir kļuvušas par politisko ieroci, ko Krievija izmanto, lai Rietumu valstu izteikto Krievijas kritiku nodēvētu par “kārtējo mēģinājumu pārskatīt Nirnbergas tribunāla rezultātus” un “nacisma atdzimšanu.” Šīs filozofijas iespaidā Krievijas Prezidents 2019. gadā mēģināja “pamācīt” Krievijas kaimiņvalstis par “īstajiem” Otrā pasaules kara iemesliem un rezultātiem.
Uzvaras parāde gan notika pēc tam, kad tika pieņemts lēmums to pārcelt uz jūniju, taču pandēmijas dēļ Maskavas ielās nemaršēja “nemirstīgo pulks”. Pašlaik Krievijas Prezidents ir pametis Kremli un savu rezidenci Piemaskavā cenšas bez liekas vajadzības neatstāt. Lai arī sākotnēji tika uzskatīts, ka Krievijas apgabalu gubernatoriem dotā rīcības brīvība sagrīļos Krievijas varas piramīdu, tas tomēr nenotika – līdz šim neviens nav spējis uz pandēmijas pamata uzbūvēt nozīmīgu politisko kapitālu.