Krievija paziņojusi, ka izstāsies no Atvērto debesu līguma. Krievijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma pagājušajā gadā ievērojami sašķobījusi līguma dalībvalstu interešu līdzsvaru, un piebilda, ka Maskavas ierosinājumu saglabāt vienošanos pēc ASV izstāšanās Vašingtona ir noraidījusi.
ASV prezidents Donalds Tramps pagājušā gada maijā paziņoja, ka ASV izstāsies no Atvērto debesu līguma ar Krieviju, apsūdzot Maskavu līguma nosacījumu pārkāpšanā. ASV izstāšanās procesu pabeidza novembrī.
1992. gadā parakstītais Atvērto debesu līgums stājās spēkā 2002. gadā un ietvēra vairāk nekā 30 dalībvalstis eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā, tostarp ASV un Krieviju. Līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos.
Līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs tā dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm.
Pēc līguma idejas, jo vairāk konkurējošās armijas zinās viena par otru, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies savstarpējos konfliktos. Taču valstis arī izmanto šos lidojumus, lai izpētītus savu pretinieku vājās vietas. Krievija ir noliegusi, ka būtu pārkāpusi šo līgumu.
Eiropas Savienība aicinājusi ASV pārskatīt savu lēmumu un mudinājusi Krieviju palikt līgumā. Maskava apgalvojusi, ka ASV izstāšanās grauj globālo drošību, apgrūtinot valdību iespējas interpretēt citu valstu nolūkus.
