Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins uzdevis Krievijas Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Krievijas Ārlietu ministriju uzsākt sarunas ar oficiālo Minsku par divu Baltkrievijas teritorijā izvietoto Krievijas militāro objektu tālāko izmantošanu.
Par to, atsaucoties uz Krievijas valdības oficiālajā portālā “pravo.gov.ru” publicēto Krievijas valdības dokumentu vēsta Baltkrievijas neatkarīgā mediju organizācija “Tut.by”.
Kā norāda “Tut.by”, Krievijas juridiskās informācijas portālā publicēts Krievijas valdības rīkojums par Krievijas bruņoto spēku sakaru mezgla izmantošanas kārtību Baltkrievijā netālu no Baranovičiem. Spriežot pēc datuma, tas parakstīts pirms dažām dienām - 12. februārī.
Ja līgums stāsies spēkā šā gada 31. maijā, tas ļaus Krievijai Baltkrievijas teritorijā savu militāro objektu saglabāt vēl 25 gadus - līdz 2046. gadam.
Kā raksta, “Tut.by” jaunais līgums paredz, ka Krievijas tiesības par sakaru mezgla izmantošanu tiek automātiski pagarinātas ik pēc pieciem gadiem ar nosacījumu, ka kāda no līgumslēdzēja pusēm pret to neiebilst.
Šobrīd Baltkrievijā netālu no Minskas atrodas arī Krievijas bruņoto spēku radaru stacija “Volga”. Kā nesen paziņoja Krievijas aizsardzības ministrijas pārstāvis Andrejs Revenoks, Baltkrievijā izvietotā radaru sistēma uzraudzīs ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā. Kā norāda “Tut.by” šādi Krievijas aizsardzības ministrijas pārstāvja izteikumi tiešā veidā norāda uz faktisko Krievijas lēmumu pagarināt līgumu.
Krievijas bruņoto spēku radio mezgla “Baranoviči” būvniecība, kā arī ar to saistītās radarustacijas "Volga" atīstība, kas izvietota Minskas apgabala Kletskas rajona Ozerečjes ciemā, 48 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Baranovičiem un astoņus kilometrus uz Ziemeļaustrumiem no Gancevičiem, aizsākās 1984. gadā, bet vēlāk objekts tika iekonservēts.
Darbs pie tā atsākās 1997. gadā, savukārt kaujas dežūru sakaru centrs uzsāka 2003. gadā. Kā vēsta “Tut.by” radaru stacija tiek izmantota, lai atklātu ballistiskās raķetes un citus kosmosa objektus, kā arī kontrolētu NATO zemūdeņu patruļas to pārvietošanās zonās Atlantijas okeāna Ziemeļu daļā un Norvēģu jūrā.
Šo Krievijas bruņoto spēku objektu atrašanos Baltkrievijā nosaka abu valstu līgums, kas tika parakstīts 1995. gada 6.janvārī, bet stājoties spēkā 1996. gada 7. jūnijā. Ņemot vērā, ka sākotnēji līgums slēgts uz 25 gadu ilgu termiņu, tā termiņš beidzas šā gada 7.jūnijā.
Gadījumā, ja kāda no līgumslēdzēja pusēm to nevēlētos pagarināt, tai par to rakstiskā veidā bija jāinformē otra līgumslēdzēja puse 12 mēnešus iepriekš, proti, ne vēlāk kā līdz pagājušā gada 6. jūnijam.
Portāls “Tut.by” atgādina, ka vēl 2019. gadā, sniedzot interviju radiostacijas “Eho Moskvi” galvenajam redaktoram Aleksejam Benediktovam, Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko atzina, ka par saviem Baltkrievijā izvietotajiem militārajiem objektiem, Krievijas puse Baltkrievijai “visus šos gadus nav maksājusi ne kapeikas”.