Krievija izsludina raķešu šaušanas mācības pirms ASV bumbvedēju ierašanās Norvēģijā

Ārvalstīs
Sargs.lv/ Thebarentsobserver.com
Krievijas raķešu šaušanas bīstamā zona
Foto: Foto: Barents Observer / Google map

Krievijas bruņotie spēki pirms ASV bumbvedēju ierašanās Norvēģijā izsludinājuši raķešu kaujas šaušanu, nosakot lidojumiem slēgtās zonas Svalbāras arhipelāgā netālu no Norvēģijas krastiem, vēsta portāls “Thebarentsobserver.com”.

Kā norāda portāls, brīdinājums par bīstamību attiecīgajā zonā publicēts Starptautiskās civilās aviācijas aģentūrā , no rādot, ka laikā no 18. līdz 24. februārim uz Ziemeļiem no Norvēģijas noteikta lidojumiem bīstamā zona, kuras bīstamība apzīmēta, kā “Krievijas bruņoto spēku raķešu tiešas darbības zona”.

Kā norāda “The Barents Observer”, visticamāk Krievijas izsludinātās mācības nav vienkārša apstākļu sakritība. Tuvākās nedēļas laikā Norvēģijā Orlandas gaisa spēku bāzē gaidāma četru ASV stratēģisko bumbvedēju B-1 “Lancer” ierašanās.

Image
ASV Gaisa spēku stratēģiskais bumbvedējs B-1 "Lancer"/ U.S. Air Force photo by Staff Sgt. Richard Ebensberger
Foto: Foto: U.S. Air Force photo by Staff Sgt. Richard Ebensberger
ASV Gaisa spēku stratēģiskais bumbvedējs B-1 "Lancer"/ U.S. Air Force photo by Staff Sgt. Richard Ebensberger

Šobrīd Orlandas gaisa spēku bāzē jau ieradušies ap 200 ASV karavīru, kuri nodrošināts bumbvedēju sauszemes apkopi, kā arī sagatavos gaisa spēku bāzi bumbvedēju uzņemšanai.

“Ņemot vērā laik un vietu, kur tiek veikti Krievijas raķešu izmēģinājumi, kā arī gaidāmo ASV bumbvedēju ierašanos, visticamāk Krievijas puses izsludinātās mācības ir domāts kā brīdinošs signāls,” tā situāciju portālam “The Barents Observer” vērtēja Norvēģijas Aizsardzības pētniecības nodibinājuma vecākais pētnieks Kristians Atlands (Kristian Åtland).

Viņaprāt, šādi oficiālā Maskava paudusi savu neapmierinātību ar ASV bumbvedēju klātbūtni Norvēģijas teritorijā.

“Sakritības pēc vai arī nē, tomēr Krievijas raķešu izmēģinājumu teritorija atrodas starp 22. un 25. Austrumu garuma grādu atzīmi, citiem vārdiem sakot, ap 24. meridiānu. Jāpiebilst, ka Sabiedroto lidmašīnas, Norvēģijas noteikto ierobežojumu dēļ, parasti neveic nekādus treniņlidojumus uz austrumiem no šīs atzīmes,” piebilda K. Atlands.

Image
Krievijas S-400 pretgaisa raķešu palaišanas iekārta/REUTERS/ Scanpix
Foto: Foto: REUTERS/ Scanpix
Krievijas S-400 pretgaisa raķešu palaišanas iekārta/REUTERS/ Scanpix
Norvēģijas Bruņoto spēku preses virsnieks majors Brinjārs Stordals (Brynjar Stordal) portālam “The Barents Observer” apstiprināja, ka Krievijas varas iestādes ir izsludinājušas lidojumiem slēgto zonu starp starptautiskajā gaisa telpā starp Norvēģijas kontinentālo daļu un Lāča salu. Kā uzsvēra majors B. Stordals, Krievija šādi “nodrošina drošību pašas pieteiktajā izmēģinājumu teritorijā”.

“Protams, no Norvēģijas puses mēs veicam situācijas monitoringu un uzraugām situāciju mums tuvajos rajonos, piebilda Norvēģijas bruņoto spēku pārstāvis.

Kā norāda “The Barents Observer” teritorijas starp Ziemeļu ragu un Lāča salu ir svarīgs nozvejas rajons ne tikai Norvēģijas un Krievijas zvejniekiem, bet arī Eiropas Savienības zvejas kuģiem.

Līdzīgi kā Aukstā kara laikā, arī mūsdienās šī teritorija ir stratēģiski svarīga daudz plašākā ģeopolitiskajā spēlē starp NATO un Krieviju.

“Šī teritorija ir ārkārtīgi svarīga Krievijai tās aizsardzības plānošanā. Tas ir kā sava veida Krievijas Jūras spēku Ziemeļu flotes aizsardzības bastions. Citiem vārdiem sakot, Krievijas Jūras spēkiem ir ambīcijas kontrolēt jūras teritoriju uz Ziemeļiem no šīs atzīmes, kā arī ir ambīcijas izvērst jūras pretpieejas spējas uz Rietumiem un Dienvidiem, kas jau iestieptos Barenca jūrā,” skaidro K. Atlands.

Image
Krievijas pretkuģu raķešu "Bastion" sniedzamība Arktikā/Mikkola / RAND Europe report/ Thebarentsobserver.com
Foto: Attēls: Mikkola / RAND Europe report/ Thebarentsobserver.com
Krievijas pretkuģu raķešu "Bastion" sniedzamība Arktikā/Mikkola / RAND Europe report/ Thebarentsobserver.com
Kā norāda medijs, ja Krievijas zemūdenēm, kuras pastāvīgi bāzējas Kolas pussalā izdosies izkļūt daudz tālāk uz rietumiem no Lāču salas šauruma, NATO radīsies grūtības izsekot to pārvietošanos Atlantijas okeāna ziemeļu dziļākajās daļās.

Krievijas publicētais ziņojums nekonkretizē kāda veida raķetes mācību laikā tiks izšautas izsludinātās mācību zonas virzienā. Tai pat laikā Krievijas Ziemeļu flotes preses dienests 16. februārī paziņoja, ka raķešu kreiseris “Maršal Ustinov” ir devies Barenca jūras virzienā. Kā norāda “The Barents Observer”, šis karakuģis cieši sadarbojas ar Krievijas pretzemūdeņu lidmašīnām, kopīgi trenējoties pret zemūdenēm vērsto operāciju izpildei.

Kreiseris “Maršal Ustinov” Severomorskas ostu pameta 9. februārī. Tas ir apbruņots ar pretkuģu spārnotajām raķetēm, pretgaisa raķetēm un torpēdām.

Kā atzina K. Atlands, šāda veida Krievijas bruņoto spēku īstenotās kaujas šaušanas mācības netālu no Norvēģijas krastiem esošajās Baltajā jūrā, Barenca jūrā un Norvēģu jūrā jau kļuvušas par ierastu praksi.

“Reizēm šīs mācības sagādā izaicinājumus gan zvejas kuģiem un komerciālajiem gaisa pārvadātājiem, kuri veic darbību šajos apgabalos. No otras puses, tas, ka Krievija ievēro starptautiski pieņemtās ziņošanas sistēmas pirms lielākām mācībām, ir laba zīme, teica K. Atlands

Dalies ar šo ziņu