Blinkens: ASV turpina iestāties pret "Nord Stream 2" pabeigšanu

Ārvalstīs
LETA/DW
"Nord Stream 2" gāzes cauruļvada ieklāšana Baltijas jūrā
Foto: Foto: Nord Stream 2 / Axel Schmidt

ASV turpina iestāties pret gāzesvada "Nord Stream 2" pabeigšanu, trešdien Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas sēdē pavēstīja valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Pēc viņa teiktā, gāzesvads pārkāpj Eiropas Savienības (ES) enerģētiskās drošības principu. Viņš norādīja, ka Valsts departaments šobrīd pārbauda iespējas ieviest sankcijas pret gāzesvada būvniecībā iesaistītajām kompānijām, tostarp pret gāzesvada operatoru "Nord Stream 2 AG".

Vēršoties pie Blinkena, republikāņu likumdevējs Maikls Makauls aicināja nepieļaut gāzesvada būvniecības pabeigšanu, jo tas "kļūs par Putina uzvaru".

Iepriekšējā dienā vēstulē Blinkenam pieci republikāņu likumdevēji, tostarp Makauls, aicināja ASV Valsts departamentu paplašināt sankcijas pret "Nord Stream 2".

"Mēs esam dziļi nobažījušies, ka administrācijas stingrajiem izteikumiem pret cauruļvadu neseko vienlīdz stingra rīcība," teikts vēstulē.

Likumdevēji pauda viedokli, ka Baidena administrācijas nesenais lēmums piemērot sankcijas tikai kuģim "Fortuna", kas tiek izmantots cauruļu likšanā, un kuģa īpašniekam "KVT- RUS", kurus sankciju piemērošanai izraudzījās jau iepriekšējā administrācija, ir labs pierādījums šai vārdu un darbu neatbilstībai.

Vēstulē norādīts, ka līdz "Nord Stream 2" pabeigšanai laika paliek arvien mazāk, un Blinkens aicināts iesniegt Kongresā jaunus potenciālos mērķus sankciju piemērošanai, tiklīdz būs pienākusi nepieciešamā informācija, un negaidīt līdz 17.maijam, kad Kongresā jāiesniedz nākamais obligātais ziņojums.

"Mēs domājam, ka tas atbilstu jūsu administrācijas retorikai attiecībā uz cauruļvadu, tostarp jūsu komentāriem (..), ka Baidena administrācija ir "apņēmības pilna darīt visu, ko varam, lai novērstu projekta pabeigšanu"," norādīts vēstulē.

Vēstuli parakstījuši Makauls, Kevins Makartijs, Adams Kinzingers, Braie Ficpatriks un Augusts Pflugers.

ASV un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis un Polija, ir asi kritizējušas šī gāzesvada būvniecību, jo tas vairo Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm un Maskava to vēlas izmantot kā politisku instrumentu.

Dalies ar šo ziņu