Igaunijas obligātajam militārajam dienestam pievienojies rekordliels jauno karavīru skaits

Ārvalstīs
Sargs.lv/ERR.ee
Igaunijas obligātais dienests
Foto: Foto: Tairo Lutter/Postimees/Scanpix

Pērn Igaunijas obligātajā militārajā dienestā iestājušies 3516 pilsoņu, viņu vidū arī rekordaugsts sieviešu skaits. Turklāt arvien vairāk no iesaucamajiem pēc tam izvēlas dienestu turpināt jau kā pilna laika karavīri, tā, iepazīstinot valdību ar jaunāko ziņojumu par situāciju aizsardzības nozarē, sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet), raksta nacionālais medijs "ERR.ee".

Iepriekšējā perioda Igaunijas Nacionālās aizsardzības attīstības plānā bija noteikts, ka gadā obligātajā militārajā dienestā jāiesauc vismaz 3500 pilsoņu. 2020. gadā šis rādītājs ir pat pārsniegts.  Turklāt mazinājies arī atbirums no dienesta, salīdzinot ar 2019. gadu, kad tas dažādu iemeslu dēļ bija 7,8%, pērn tie bija 5,6%.

“Kopumā 2020. gadā obligātajā dienestā iestājās 3516 pilsoņu. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka vairāk nekā puse iesaucamo šo soli spēra brīvprātīgi, viņu vidū arī 54 sievietes. Tas ir līdz šim augstākais rādītājs,” pauž K. Lānets.

Ministrs pozitīvos rādītājus skaidro ar Igaunijas jauniešu veiksmīgo spēju plānot savu laiku, tajā atvēlot vietu arī obligātajam militārajam dienestam, un sagatavoties nākotnei. Daudzi vienaudži un draugi pat dienestam pievienojas kopā.

Iedzīvotāju aptaujas arī liecina, ka aizsardzības mācības programmām skolās ir būtiska loma sabiedrības kopējās gatavības veicināšanā, aicinot uz aktīvu darbību. Lielākā daļa no tiem, kuri obligātajam militārajam dienestam pievienojās brīvprātīgi, vidusskolas klasēs ir apguvuši nacionālās aizsardzības mācību.

K. Lānets arī norāda, ka iesaukšanu nav kavējusi pat Covid-19 pandēmija, tieši pretēji – tā likusi daudzus procesus pārplānot, padarot tos efektīvākus. Jaunajiem apstākļiem labi pielāgojusies arī Igaunijas aizsardzības nozares medicīnas komisija, organizējot iesaucamo atlasi un medicīnas pārbaudes.

Arī aktīvā dienestā esošo karavīru skaits ir augstākais pēdējos sešos gados, sasniedzot 3655, turklāt 7,5% no obligāto dienestu pabeigušajiem karavīriem izvēlējās palikt profesionālajā dienestā.

Arī vairāk nekā puse no sievietēm, kuras pieteicās obligātajam militārajam dienestam, pēc tam izvēlējās turpināt pilna laika dienestu. “Sieviešu dalība valsts aizsardzībā kļūst arvien dabiskāka, un lēmums par labu militārajai karjerai parasti ir rūpīgi plānots un pārdomāts,” saka K. Lānets.

Viņš arī piebilst, ka 2020. gadā aizsardzības nozarē tika uzsāktas divas svarīgas likumdošanas izmaiņas – medicīnas komiteju reforma un rezerves sistēmas izveidošana alternatīvajam dienestam. To īstenošana un izpilde turpināsies arī šogad.

Dalies ar šo ziņu