Kamēr citu valstu specdienestu pret Latviju vērstās aktivitātes pērn saglabājās mērenas, ir signāli, ka darbību Latvijā aktivizējis Baltkrievijas Valsts drošības dienests (VDK). Īpaša interese tam ir par baltkrieviem, kuri uz Latviju pārcēlušies režīma īstenoto represiju dēļ, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskats par 2020. gadu.
Kā analizē SAB, arī 2020. gadā Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpināja agresīvu, ar Kremļa politiku saskaņotu darbu pret NATO un ES, tostarp arī Latviju.
Lai arī 2018. gadā Rietumvalstis, kolektīvi atbildot “Skripaļa lietai”, izraidīja vairāk nekā 150 “diplomātu”, Krievijas specdienestu aktivitātes pakāpeniski tiek atjaunotas.
Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras joprojām ir ārkārtīgi nozīmīgs Krievijas izlūkošanas
mehānisms Rietumvalstīs. Pēdējos gados Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā Latvijā izlūku skaits ir svārstījies 20–40 % no kopējā diplomātu skaita, līdzīgi arī citviet Eiropā, tādējādi veidojot daudzskaitlīgu Krievijas specdienestu darbinieku tīklu ārvalstīs.
Šī aktivitāte skaidrojama arī ar iekšpolitisko situāciju pašā Baltkrievijā, kurā kopš prezidenta A. Lukašenko negodīgajām vēlēšanām un tām sekojošajiem sabiedrības protestiem un masu aizturēšanām pašreizējā Baltkrievijas pārvaldes sistēma ir satricināta.
Tāpat pērn Baltkrievijā notikusi nelojālo “kadru tīrīšana” – gan uzņēmumos, gan valsts institūcijās ārvalstīs. Piemēram, 2020. gada septembrī no amata tika atsaukts Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs un citi šīs valsts diplomāti. Šajā procesā liela loma bija Baltkrievijas VDK, kas ievāca ziņas par personu uzskatiem, ziņojot to vadībai.
SAB norāda – specdienestu iesaiste krīzes situācijā ir nozīmīga, lai režīms varētu saglabāt kontroli, tomēr tas vienlaikus norāda arī uz režīma vājumu un ir pretrunā demokrātiskas valsts pārvaldes principiem.
SAB secina, ka A. Lukašenko ilgstoši īstenojis politiku, kas nereti nonākusi pretrunā ar Krievijas interesēm, tāpat arī apvainojis Krieviju par vēlmi iejaukties Baltkrievijas vēlēšanās. Tikmēr Krievijas mērķis joprojām ir saglabāt ietekmi Baltkrievijā, nevis varu A. Lukašenko rokās.
Satversmes aizsardzības birojs ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, un tā veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām. 2020. gadā apritēja 25 gadi, kopš izveidots SAB.