Pentagons pieprasījis Krievijai skaidrot spēku savilkšanu pie Ukrainas robežas. Kā ziņo aģentūra “The Insider”, pie Ukrainas-Krievijas robežas šobrīd novērota apjomīgākā bruņoto spēku koncentrācija kopš konflikta sākuma 2014. gadā.
Pentagona pārstāvis Džons Kirbijs sacīja, ka Maskavai nepieciešams skaidrot savus nodomus, šobrīd savelkot bruņotos spēkus pie Ukrainas robežām. "Mēs aicinām Krieviju darīt skaidrākus viņu nodomus par to, ko viņi grasās darīt ar šiem spēkiem pie robežas," viņš teica.
ASV pēdējo divu nedēļu laikā ir piegādājusi Ukrainai trīs militāras kravas. 25. martā ar kuģi “Ocean Glory” uz Odesu tika piegādāta 350 tonnu krava. Sūtījumā bijušas 35 “Humvee” apvidus automašīnas, ziņoja aģentūra “Ukrinform”.
Savukārt marta sākumā ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka 2021. gadā plāno piešķirt Kijevai 125 miljonus ASV dolāru vērtu militāru palīdzību Ukrainas teritoriālās neatkarības atbalstam, kā arī, lai tā labāk spētu sadarboties ar NATO un "efektīvāk aizsargāties pret Krievijas agresiju".
Jau ziņots, ka Maskava ir izraisījusi starptautiska līmeņa trauksmi, nosūtot bruņotos spēkus uz Ukrainas ziemeļu un austrumu robežām, kā arī uz Krimu, ko Krievija okupēja 2014. gadā.
Ņemot vērā bažas, ka Kremlis vēlas saasināt septiņus gadus ilgušo konfliktu starp abām valstīm, ziņu vietne “The Insider” informē, ka uz Ukrainas austrumu robežas novērots lielākais krievu karavīru skaits kopš konflikta sākuma 2014. gadā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien vietnē “Twitter” paziņoja, ka ir sazinājies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, "lai paustu nopietnas bažas" par Krievijas militārajām aktivitātēm valstī un tās apkārtnē, kā arī par "notiekošajiem pamiera pārkāpumiem".
Savukārt Zelenskis izmantojis saspīlējumu, aicinot NATO atbalstīt Ukrainas rīcības plānu dalībai NATO, sakot, ka šis solis būtu "reāls signāls Krievijai".
