Lielbritānija plāno maijā nosūtīt divus karakuģus uz Melno jūru solidaritātes izrādīšanai ar Ukrainu un NATO sabiedrotajiem, vēsta laikraksts "Sunday Times", atsaucoties uz augsta ranga avotiem.
Kā vēsta izdevums, mīnu kuģis un pretzemūdeņu fregate pametīs savus aviācijas bāzes kuģa grupu Vidusjūrā un caur Bosforu dosies uz Melno jūru. Grupas flagmanis aviācijas bāzes kuģis "HMS Queen Elizabeth" paliks Vidusjūrā un sniegs tiem atbalstu.
Iepriekš tika ziņots, ka uz Melno jūru dosies divi ASV karakuģi. Taču ASV prezidents Džo Baidens atcēlis šo lēmumu, lai izvairītos no papildu saspīlējuma attiecībās ar Krieviju, raksta "Sunday Times". Turcijas mediji vēsta, ka ASV atsaukušas attiecīgu lūgumu karakuģiem šķērsot Bosforu.
Šobrīd Melnajā jūrā atrodas liels Krievijas karaflotes grupējums, kas ietver ne tikai Melnās jūras flotes karakuģus, bet arī Kaspijas jūras flotiles kuģus un Ziemeļu flotes kuģus. Krievija apgalvo, ka viņi veic mācības.
Konfliktam Ukrainas austrumos turpinoties septiņus gadus, pēdējā laikā notikusī Krievijas armijas koncentrēšana pie Ukrainas robežām atkal izsaukusi starptautiskās sabiedrības bažas.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
