Pārskatot Nacionālās drošības stratēģiju, Lietuvas valdība lielu uzmanību pievērš sabiedrības pilsoniskās pretošanās sistēmas pilnveidei, meklējot veidus, kā stiprināt iedzīvotāju psiholoģisko noturību un vairotu viņu vēlmi aktīvāk iesaistīties valsts aizsardzībā. Tā intervijā “Sargs.lv” saka Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), kurš bija ieradies darba vizītē Latvijā, lai tiktos ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadību.
Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri pārrunājuši vairākus ar abu valstu sadarbību aizsardzības jomā saistītus jautājumus, tajā skaitā arī par drīzumā gaidāmo Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formāta tikšanos, kas plānota Šauļu aviācijas bāzē Lietuvā, jo Lietuva šogad ir Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formāta vadošā valsts.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formāta ietvaros Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija – uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku, spēju attīstību un sadarbības iespējām.
Tāpat pēdējā laikā Lietuva sākusi pārskatīt arī savu Nacionālās drošības stratēģiju, ņemot vērā draudus, ko rada Ķīna un Krievija. “Sargs.lv” jau iepriekš vēstīja, lai izstrādātu stratēģiju, izveidota starpinstitūciju darba grupa aizsardzības ministra A. Anušauska vadībā, kas priekšlikumus Lietuvas parlamentam plāno sagatavot līdz 30. jūnijam. Lai diskusijā iesaistītu pēc iespējas lielāku Lietuvas sabiedrības daļu, arī Lietuvas Aizsardzības ministrija plāno rīkot apaļā galda diskusijas un publiskas konsultācijas ar akadēmiskajām institūcijām un analītiķiem, kā to iepriekšējos gados un arī šogad turpina darīt Latvijas Aizsardzības ministrija.
Tāpat A. Anušausks atklāja, ka notiek darbs arī pie sabiedrības pilsoniskās pretošanās stratēģijas izstrādes. “Ir svarīgi saprast, ka valsts drošība un aizsardzība nav atkarīga tikai no tās militārajām spējām un Aizsardzības ministrijas. Plānots, ka šogad Lietuvā stāsties spēkā arī jaunā mobilizācijas sistēma, kas ļaus efektīvāk plānot un organizēt mobilizācijai nepieciešamos resursus,” viņš saka.
Raksturojot lietuviešu šī brīža gatavību iesaistīties valsts aizsardzībā un noturību pret dažādiem satricinājumiem, A. Anušausks norāda – Covid-19 pandēmijas laikā mērķtiecīgu dezinformācijas kampaņu skaits ievērojami pieauga, tāpēc jādara viss, lai iedzīvotāji pret šādiem riskiem kļūtu noturīgāki. Ļoti svarīga loma šajā procesā ir valdošajai varai un tās lēmumiem. “Protams, 100% pārliecību un uzticību valdībai sabiedrībā sasniegt nav iespējams, bet vēlamies sasniegt lielāko daļu,” saka Lietuvas aizsardzības ministrs.
“Sargs.lv” jau vēstīja – šī gada februāra sākumā tika izziņots, ka arī šoruden Krievija kopā ar Baltkrieviju Baltijas pierobežā rīkos militārās mācības “Zapad 2021”. Tām pastiprinātu uzmanību pievērš arī Baltijas izlūkdienesti, piemēram, Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests savā darbības pārskatā norādīja – paredzams, , paredzot – šajā laikā, visticamāk, palielināsies arī Krievijas gaisa spēku lidojumu aktivitāte virs Baltijas jūras, un papildu karakuģu ienākšana reģiona ūdeņos.
