ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ceturtdien vizītes gaitā Ukrainā no jauna apstiprināja Vašingtonas apņemšanos atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, Vašingtonas nostāju paužot neilgi pēc nesenās Krievijas bruņoto spēku sakoncentrēšanas pie Ukrainas robežām, kas izraisīja Kijevas un Rietumu nosodījumu.
Blinkens ir pirmā tik augsta ranga jaunās ASV administrācijas amatpersona, kas apmeklē Ukrainu. Tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, viņš uzsvēra nepieciešamību īstenot plašākas reformas, kā arī apliecināja atbalstu Kijevai tās konfrontācijā ar Maskavu.
"Es šeit patiesībā esmu viena vienkārša iemesla pēc - lai prezidenta Baidena vārdā no jauna stingri apliecinātu mūsu saistības attiecībā uz mūsu valstu partnerību, mūsu saistības attiecībā uz Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatkarību," Kulebam sacīja Blinkens.
Vašingtona "strādās ar jums un turpinās stiprināt jūsu pašu demokrātiju, veidot institūcijas, sekmēt jūsu reformas pret korupciju", norādīja ASV valsts sekretārs.
Blinkens tikās arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš nule kā no jauna paudis aicinājumus pasteidzināt procesu Ukrainas uzņemšanai NATO.
Kopīgā preses konferencē Blinkens apliecināja ASV atbalstu Ukrainai un paziņoja, ka ASV sagaida no Krievijas, ka tā izbeigs savas "pārgalvīgās un agresīvās darbības".
Krievija pagājušajā mēnesī savilka 100 000 karavīru pie Ukrainas austrumu robežas un Krimā, kas bija lielākā spēku sakoncentrēšana pie Ukrainas robežām kopš 2014.gada, bet drīz pēc tam karavīrus atsauca. Taču Blinkens un Zelenskis abi šodien sacīja, ka Krievija atvilkusi tikai daļu karavīru.
"Mēs zinām, ka Krievija atvilkusi daļu spēku no Ukrainas robežas, bet mēs arī redzam, ka ievērojami spēki joprojām ir turpat," sacīja Blinkens. Zelenskis piebilda, ka Krievija joprojām demonstrē savu spēku Melnajā jūrā un izvedusi no Krimas tikai 3000 no 5000 karavīriem.
Ukrainas prezidents atzinīgi novērtēja ASV atbalstu, bet norādīja, ka Ukrainai izmisīgi nepieciešams vairāk. Viņš norādīja, ka Krievija savus karavīrus no Ukrainas robežām atvelk lēmām, tādēļ tur joprojām var būt draudi. "Neviens nevēlas šos pārsteigumus," viņš piebilda.
ASV šajā budžeta gadā paredzējusi 408 miljonus dolāru palīdzībai Ukrainai drošības jomā, un Blinkens sacīja, ka apspriedis šos jautājumus ar Ukrainu. ASV valsts sekretārs arī tikās ar metropolītu Epifāniju - neatkarīgās Ukrainas Pareizticīgās baznīcas galvu.
Blinkens un Epifānijs piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā pie pieminekļa Donbasā kritušajiem karavīriem. Baidens pirmajos trīs mēnešos prezidenta amatā centies īstenot stingrāku nostāju pret Krieviju nekā viņa priekštecis Donalds Tramps.
Tramps aizrāvās ar sazvērestības teorijām par Ukrainu, centās pierunāt Zelenski sniegt informāciju par Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā, un iesaldēja 391 miljonu dolāru lielo drošības jomas palīdzību Ukrainai, ko Kongress jau bija apstiprinājis. Šī lieta noveda pie pirmā impīčmenta procesa pret Trampu.
Zelenskis atklāja, ka ir uzaicinājis Baidenu ierasties vizītē Ukrainā, un Blinkens sacīja, ka nodos uzaicinājumu prezidentam. Baidens ir arī ierosinājis tikšanos ar Putinu, kas nozīmē vēl lielāku nepieciešamību pirms tam apliecināt solidaritāti Ukrainai.
Blinkens ieradās Ukrainā no Londonas, kur piedalījās G7 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kurā tika nosodīta Krievijas "bezatbildīgā un destabilizējošā uzvedība" Ukrainā un citur. Neskatoties uz solījumiem atbalstīt Ukrainu, Baidena administrācija arī izdarījusi spiedienu uz Kijevu, lai tā īstenotu reformas un cīnītos pret korupciju.
Pirms Blinkena vizītes ASV Valsts departaments kritizēja Andrija Koboleva atcelšanu no Ukrainas valsts gāzes uzņēmuma "Naftogaz" vadītāja amata. Kobolevam šajā amatā bija izdevies mazināt Ukrainas atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm un īstenot reformas, kas uzlabojušas uzņēmuma publisko tēlu.
Blinkens sacīja, ka Baidena administrācija atbalstīs Ukrainas centienus virzīt uz priekšu reformas, cīnīties ar korupciju un īstenot stingrāku ārpolitiku, balstoties uz kopīgām demokrātiskām vērtībām.
Viņš arī atzina, ka institūciju reformēšana ir smags darbs un reformām ir daudz pretinieku, tostarp Krievija, oligarhi un citas ietekmīgas personas, kas aizstāv savas šaurās intereses neleģitīmiem līdzekļiem uz Ukrainas tautas rēķina.
