25. maijā aptuveni simts igauņu mūziķu, mūzikas skolotāju, studentu un baznīcas locekļu rīkoja atbalsta mītiņu Igaunijas Aizsardzības spēku, kā arī Policijas un robežsardzes departamenta orķestriem un kapelāniem. Kā ziņots, Igaunijas valsts budžeta jaunā stratēģija paredz visām ministrijām rast risinājumu izdevumu mazināšanai, un Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems (Martin Herem) paziņoja, ka izmaiņas skars armijas orķestri un kapelānu dienestu. Tikmēr Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet) jau rosinājis šo orķestrus apvienot, izveidojot jaunu formējumu Igaunijas Kara muzeja paspārnē, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs "ERR.ee".
Pagājušajā nedēļā Igaunijas Aizsardzības spēku orķestra dalībniekus pāršalca negaidīta un nepatīkama ziņa – bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems (Martin Herem), meklējot risinājumu izdevumu samazināšanai aizsardzības nozarē, paziņoja, ka orķestris un kapelānu dienests turpmāk vairs nefunkcionēs tādā apmērā, kā līdz šim. Toreiz gan viņš uzsvēra – finansējuma samazinājums nenozīmējot pilnīgu likvidāciju. Šīs ziņa ātri izplatījās ne tikai orķestra dalībnieku vidū, bet arī Igaunijas sabiedrībā.
Vienlaikus izskanēja Igaunijas iekšlietu ministra Kristiana Jāni (Kristian Jaani) ierosinājums, ka Aizsardzības spēku orķestri varētu apvienot ar Policijas un robežsardzes departamenta orķestri. Aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet) jau izteicis priekšlikumu kultūras un iekšlietu ministriem par apvienota orķestra izveidi Igaunijas Kara muzeja paspārnē.
Tikmēr Policijas un robežsardzes departamenta orķestra vadītāja Kristīna Vēdre (Kristiina Veedre) norāda, ka uz papīra šī apvienošana varbūt izskatoties vienkārša, taču dzīvē tā noteikti nebūšot. “Orķestris jau nav kaut kas tāds, ko var salauzt, paņemt nedaudz no turienes un nedaudz no citurienes, un atkal salikt kopā,” viņa tēlaini raksturo. Turklāt viņas vadītais orķestris jau reiz ir piedzīvojis vienu apvienošanu, un jaunā kolektīva apmācīšanas process esot aizņēmis teju 10 gadus.
“Lielākā atšķirība ir tā, ka Aizsardzības spēku orķestris ir militārs orķestris, kamēr mēs joprojām esam civilais orķestris,” viņa saka. Lai arī šis orķestris ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā un piedalās dažādās valstiskās ceremonijas, arī publiskajai koncertdarbībai esot ļoti svarīga loma.
“Mūsu orķestrī ietilpst arī viens no vadošajiem bigbendiem Igaunijā, kas pēdējos 20 gadus popularizē kultūru visā valstī un arī ārpus tās, tāpēc mūsu darbības joma ir diezgan atšķirīga un daudz plašāka,” uzsver K. Vēdre. Viņa piebilst, ka Policijas un robežsardzes orķestris ir viens no pūšaminstrumentu mūzikas līderiem Igaunijā, un mēdz uzstāties arī kopā ar dažādiem ansambļiem.
Tikmēr arī Policijas un robežsardzes departamenta priekšnieka vietniece Janne Pikma norādījusi – šobrīd arī iekšlietu struktūrās notiekot diskusijas, lai atrastu veidus, kā ietaupīt. Iespējams, arī Policijas un robežsardzes departamenta orķestris vairs nevarēs turpināt funkcionēt kā līdz šim, līdz ar to tāda vai citāda apvienošana, lai saglabātu kolektīvu, varētu būt neizbēgama.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Igaunijas valsts budžeta jaunā stratēģija paredz visām ministrijām rast iespēju samazināt izdevumus, un tas jādara arī armijai. “Tā kā to nevar darīt uz kaujas spēju rēķina, tad reorganizācija visdrīzāk skars bruņoto spēku atbalsta funkcijas, tai skaitā arī orķestri,” norāda Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris.
