Krievija pie savas rietumu robežas līdz šā gada beigām izvietos 20 jaunus karaspēka formējumus un vienības, pirmdien paziņojis aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
"Mūsu Rietumu kolēģu darbības grauj pasaules drošības sistēmu un spiež mūs veikt adekvātus pretpasākumus," Šoigu teikto citē aģentūra "Interfax". "Līdz gada beigām Rietumu kara apgabalā tiks saformēti aptuveni 20 jauni armijas formējumi un vienības."
Krievijas aizsardzības ministrs sūrojās, ka pēdējo septiņu gadu laikā Eiropā par 14 reizēm palielinājušies ASV Gaisa spēku stratēģisko bumbvedēju lidojumi, savukārt Baltijas jūrā pastāvīgi ienāk NATO kuģi, kuru bruņojumā ir vadāmās raķetes, turklāt to mācības notiekot netālu no Kaļiņingradas apgabala.
Tāpat S. Šoigu pieminēja šobrīd vairākās Eiropas valstīs notiekošās mācības “Defender Europe”, kuru mērķis, pēc Krievijas aizsardzības ministra teiktā, ir “atstrādāt pilnvērtīgu divīzijas lieluma spēka pārdislocēšanu no ASV uz Eiropu,” vēsta aģentūra “Interfax”.
Tiesa, tradicionāli apsūdzot ASV un NATO karaspēka koncentrēšanā pie Krievijas robežām, pati Krievija uzsākusi šoruden gaidāmo militāro mācību “Zapad 2021” aktīvo fāzi. Šīs mācības notiks Krievijas un Baltkrievijas teritorijā. Krievijas valsts ziņu aģentūra “TASS”, atsaucoties uz S.Šoigu teikto vēsta, ka šīm mācībām būs “izteikti aizsardzības operāciju raksturs”. Tiesa, iepriekšējo mācību scenāriji gan liecina par pretējo, jo tajās tikuši izspēlēti scenāriji iespējamai Baltijas valstu ieņemšanai, kā arī preventīvs kodoltrieciens Varšavai.
Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas izplatīto informāciju, sākot no jūnija Krievija un Baltkrievija militāro mācību “Zapad 2021” ietvaros uzsāks kopīgas speciālo operāciju vienību mācības.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņojis, ka Maskava, pirms gaidāmās ASV un Krievijas prezidentu tikšanās, plāno Vašingtonai nosūtīt vairākus nepatīkamus signālus, atsaucoties uz Krievijas valsts ziņu aģentūru “RIA Novosti”, ziņo “Reuters”.
Kā norāa “Reuters”, šie Krievijas puses paziņojumi nāk klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka tikšanās laikā šā gada 16.jūnijā Ženēvā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pieprasīs ievērot cilvēktiesības.
Šobrīd Krievijas un ASV attiecības ir zemākajā līmenī kopš Aukstā kara beigām.
NATO īpaši pastiprināja savu klātbūtni virknē Centrālās un Austrumu Eiropas valstu pēc tam, kad 2014. gadā Krievija pretlikumīgi okupēja un pēcāk anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un izraisīja bruņotu konfliktu Austrumukrainā. Kopš tā laikā ievērojami audzis arī NATO Eiropas valstu aizsardzības izdevumu līmenis.
