Pēc aizvadītās tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins norādīja, ka tikšanās aizritējusi auglīgā un konstruktīvā gaisotnē, tomēr ne uz vienu starptautisko mediju žurnālistu jautājumu par tādiem sarunās pārrunātajiem problēmjautājumiem, kā, piemēram, Krievijas iesaiste kiberuzbrukumos, izrēķināšanos ar opozīciju vai pastāvīgajiem draudiem Ukrainai neatbildēja pēc būtības. Tā vietā centās vainot ASV. Gan esošie gan bijušie Baltā nama darbinieki uzsver – šī ciniskā pieeja bija sagaidāma un V. Putins pēc samita notikušo preses konferenci izmantojis lai kārtējo reizi starptautiskās publikas priekšā sniegtu vatabautisma (“whataboutism”) priekšnesumu.
V. Putins bija pirmais, kurš pēc pasākuma sniedza preses konferenci.
“Tā [tikšanās] bija saturīga, konstruktīva un noritēja atmosfērā, kas vērsta kopīgo rezultātu sasniegšanai,” sacīja V. Putins.
Ierodoties preses konferencē, pretēji starptautiskajā diplomātijā pieņemtajai praksei, viņš nesniedza sākotnējo paziņojumu. Tā vietā vien iezīmēja dažus pārrunātos jautājumus, tūdaļ dodot vārdu žurnālistiem, kuru vidū bija pārstāvēti gan starptautiskie mediji, gan Krievijas valdībai piederošie propagandas rupori.
Vaicāts par pārrunātajiem tematiem Putins norādīja, ka skarts jautājums par stratēģisko stabilitāti. Pēc viņa teiktā uz Krieviju gulstas liela atbildība par stratēģiskās stabilitātes nodrošināšanu pasaulē, ņemot vērā, ka abu valstu rīcībā ir teju viss pasaules kodolarsenāls, paužot gandarījumu, ka šā gada sākumā ticis pagarināts kodolieroču neizplatīšanas līgums “NEW START”. Pēc Putina teiktā par tālākiem jautājumiem šajā jomā tiks veidotas abu valstu ārlietu ministriju ekspertu grupas.
Kā pozitīvu attīstības virzību viņš minēja vienošanos par abu valstu vēstnieku atgriešanos.
“Kas attiecas uz vēstnieku atgriešanos, vēstnieki atgriezīsies Maskavā un Vašingtonā, bet kad tieši tas notiks, tas ir tehniskas dabas jautājums. [..] Tāpat vienojāmies, ka Krievijas ārlietu ministrija un ASV Valsts departaments sāks konsultācijas par pilnu diplomātisko jautājumu loku, kas ir pamatīgi iekrājies visā šajā laikā,” teica Putins.
Tāpat, pēc V. Putina teiktā pārrunāti kiberdrošības jautājumi. Saskaņā ar Putina teikto abas puses esot apņēmušās sākt konsultācijas kiberdrošības jautājumos. “Abas puses ir uzņēmušās zināmas saistības. [..] Mēs uzskatām, ka kibertelpas drošība ir ārkārtīgi svarīga pamatā ASV, kā arī tik pat lielā mērā Krievijai,” viņš sacīja.
“Paši ASV avoti saka, ka vairums uzbrukumu, kas vērsti pret ASV nāk no pašas ASV teritorijas, Kanādas, Latīņamerikas un Apvienotās karalistes. Krievija šajā sarakstā nav,” sacīja V.Putins. Viņš arī sūdzējās, ka no ASV saņemti vairāk nekā 10 palīdzības lūgumi par kiberincidentiem. Krievija uz tiem nosūtījusi “izsmeļošas atbildes”. Tur pretim kad Krievijas puse ASV iesniegusi vairāk nekā 40 palīdzības pieprasījumus kiberincidentu izmeklēšanā, tā neesot saņēmusi nevienu atbildi.
“Ar to [kiberuzbrukumiem] mēs sastopamies katru gadu. Piemēram, vienā no Krievijas reģioniem tika uzbrukts vienai no veselības sistēmām. Tātad tas nozīmē, ka šis darbs tiek koordinēts. [..] Es nedomāju, ka ASV prezidenta administrācija būtu īpaši ieinteresēta to pētīt. [..] Mums ir nepieciešamas ekspertu konsultācijas starp mums. Mēs tam piekritām, principā Krievija tam ir gatava. ”
Savukārt uz jautājumu, vai Krievija pārstās draudēt Ukrainai, Putins neatbildēja pēc būtības, taču Kremļa ierastajā manierē tūdaļ centās konfliktā vainot Ukrainu. Viņš uzsvēra, ka Minskas pamiera vienošanās kritēriju izpilde ir vienīgais priekšnosacījums konflikta pārtraukšanai un tam piekrītot arī ASV prezidents. Krievija tam esot gatava, taču viņu neapmierina Ukrainas piedāvājums. “Ko piedāvā Ukraina? Ievest karaspēku Donbasā un vēlēšanas organizēt tikai pēc trim mēnešiem pēc tam. Nav jābūt juristam, lai saprastu, ka tam nav nekā kopīga ar Minskas vienošanām,” viņš sacīja.
Arī komentējot nesenās mācības netālu no Ukrainas robežām, kas daudzu ekspertu izpratnē vairāk atgādināja karaspēka savilkšanu iespējamam iebrukumam, Putns izmantoja to pašu taktiku, sakot, ka atšķirībā no ASV, kas rīko mācības ārpus savas valsts robežām, Krievija tās rīko tikai un vienīgi savā teritorijā, ar to domājot arī Ukrainai aizvien piederošo, Krievijas okupēto Krimu, ko starptautiskā sabiedrība neatzīst par leģitīmu Krievijas Federācijas subjektu.
Savukārt Runājot par Krievijas specdienestu saindētā Alekseja Navaļnija notiesāšanu un ieslodzīšanu, Putins norādīja, ka pats A. Navaļnijs, atgriežoties Krievijā, zinājis ar ko rēķināties, jo saskaņā ar iepriekš piespriestā soda nosacījumiem nebija ieradies atzīmēties policijā.
“Šis kungs, par ko jūs jautājat, devās ārstēties ārzemēs. Līdz ko viņš bija devies uz slimnīcu, viņš sāka publicēt internetā savus video… Viņš nepārprotami vēlējās pārkāpt likumu. Tādējādi ko mēs vispār varam par viņu runāt?” retoriski vaicāja Kremļa saimnieks.
Vaicāts, vai, apcietinot A. Navaļniju un apspiežot opozīciju, V. Putins atzīst, ka no tās baidās, viņš atkal neatbildēja tieši, bet gan centās pielīdzināt Krievijas iedzīvotāju protestus ASV pieredzētajam Kapitolija ieņemšanas gadījumam un vardarbīgajiem protestiem, ko izraisīja melnādainā Džordža Floida nogalināšana aizturēšanas laikā.
CNN ziņo, ka V. Putina uzstāšanos preses konferences laikā uzmanīgi vērojuši arī ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvji. Viņus preses konferencē izskanējušais V. Putina nepārprotamais, noliegumu pildītais paziņojumu stils neesot pārsteidzis . Kā norāda Baltā nama pārstāji, V. Putina retorika nav mainījusies nevienā no Krievijas pusei sāpīgajiem jautājumiem.
“Prezidents Dž. Baidens nedevās uz sarunām, domājot, ka brīnumainā kārtā spēs mainīt V. Putina retoriku, kur nu vēl uzvedību,” CNN sacījis avots ASV prezidenta administrācijā.
Tikmēr bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa padomniece Krievijas jautājumos Fiona Hila CNN atzina, ka V. Putins demonstrējis “klasisku” vatabautisma (whataboutism) spēlīti.
"Viņa tonis bija bezkaislīgs, patiesībā un nedaudz cinisks," viņa teica. "Šis vatabautisms ir klasiska Putina spēle, kurā viņš katru jautājumu atgriež vai nu jautātājam, vai attievina uz lietām, kas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs vai jebkurā citā valstī, ar kuras vadītāju viņš tiekas."