Ķīna otrdien iesūtījusi 28 kara aviācijas lidmašīnas Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonā, vēsta Taivānas Nacionālās aizsardzības ministrija, norādot, ka tik liela Ķīnas lidmašīnu ielidošana šajā zonā līdz šim nebija pieredzēta.
Lidmašīnu skaits, kas otrdien ielidoja Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonā, pārsniedza 12.aprīļa rekordu, kad ielidoja 25 lidmašīnas.
Ķīnas operācija veikta dažas dienas pēc G7 samita, kurā tika uzsvērts miera un stabilitātes svarīgums Taivānas šaurumā un pausts iedrošinājums Ķīnas un Taivānas attiecību problēmu miermīlīgam noregulējumam.
ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Sapls norādījis, ka Ķīnas militārās aktivitātes Taivānas tuvumā ir destabilizējošas, trešdien vēsta Taivānas Centrālā ziņu aģentūra.
Miers, drošība un stabilitāte Indijas un Klusā okeāna reģionā ir ASV interesēs, norādīja Pentagona pārstāvis.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Pekinas valdība uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.
Vašingtona atzina Ķīnas Republiku līdz 1979.gadam, kad tā atzina Ķīnas Tautas Republiku, bet arī pēc tam palika Taivānas galvenā neoficiālā sabiedrotā un militāra atbalstītāja.