Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komiteja balsos par priekšlikumiem Eiropas Savienības (ES) un Krievijas, kā arī ES un Ķīnas attiecību stratēģijām, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Jau pirmdien ES dalībvalstu ārlietu ministru sēdē oficiāli tika parakstīts lēmums par sankcijas pagarināšanu pret Krieviju par sešiem mēnešiem līdz janvāra beigām.
Rezolūcijas projektā par ES un Krievijas attiecībām minētas tādas jomas kā cīņa ar iejaukšanos ES lietās, ES atbalsts demokrātijai Krievijā, sankciju politika un citas tēmas. Savukārt rezolūcijas projektā par ES attiecībām ar Ķīnu iekļautas, piemēram, tādas jomas kā investīcijas, dezinformācija, cilvēktiesības.
LETA jau rakstīja, ka jūnija beigās ES sūtņi vienojās pagarināt ekonomiskās sankcijas, kas Krievijai tika piemērotas 2014.gadā pēc Krimas okupācijas. Lēmumu par sankcijas pagarināšanu par sešiem mēnešiem līdz janvāra beigām tiks parakstīts gaidāmajā ES dalībvalstu ārlietu ministru.
Sankcijas vērstas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari. To mīkstināšana vai atcelšana ir piesaistīta tā dēvētās Minskas miera vienošanās izpildei.
Ārlietu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka ES ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, proti, finanšu, enerģētikas, aizsardzības nozarē un divējāda lietojuma preču jomā, ir viens no ES ierobežojošajiem pasākumiem, kas vērsti pret to saistībā ar Krievijas rīcību situācijas destabilizēšanā Ukrainā.
Ministrijā skaidroja, ka šis sankciju režīms tika ieviests 2014.gada jūlijā un reizi pusgadā, veicot situācijas izvērtējumu, tas līdz šim ir ticis pagarināts.