Aizsardzības ieņēmumi pasaules 100 lielākajiem aizsardzības nozares uzņēmumiem pieauguši jau piekto gadu pēc kārtas, kas norāda, ka par spīti Covid-19 pandēmijai, 2020. gads industrijai bijis sekmīgs, liecina ASV aizsardzības nozares portāla “Defence News” pētījums.
“Defense News” veidotajā globālās aizsardzības nozares TOP 100 uzņēmumu sarakstā iekļauto kompāniju ieņēmumi pērn bija 551 miljardu ASV dolāru, kas ir par aptuveni 5% vairāk nekā 2019. gadā, kad 100 lielākās kompānijas nopelnīja 524 miljardus dolāru.
No 100 lielāko aizsardzības uzņēmumu saraksta 10 kompānijas pērn nopelnījušas vairāk nekā 50% no kopējiem šajā sarakstā iekļauto uzņēmumu ienākumiem. Savukārt 25 uzņēmumi – pērn sapelnījuši gandrīz 75% no kopējā ieņēmumu līmeņa.
Lai arī pandēmija ievērojami ietekmēja pasaules aviācijas un kosmosa industrijas komerciālo daļu, jo samazinājās pieprasījums pēc lidojumiem, aizsardzības nozarē saglabājās stabilitāte.
“Defence News” veidotais saraksts demonstrē Rietumu dominanci aizsardzības nozarē, secina Leksingtonas institūta pētnieks Daniels Gorē. Kā piemēru viņš min, ka ASV Jūras spēku izvēli par labu Itālijas kompānijas “Fincatieri” (sarakstā 49. vietā) piedāvātajam nākamās paaudzes ASV Jūras spēku fregates projektam. Šis fakts liecina par pieaugošo ASV un Eiropas aizsardzības nozaru integrāciju.
Pelnošāko aizsardzības uzņēmumu saraksta augšgalu ieņem ASV kompānijas. No pirmā desmitnieka uzņēmumiem ASV firmas ieņem pirmās sešas vietas. Piecas no tām veido stabilu pirmo piecinieku. Kopā ar pārējiem sarakstā iekļautajiem ASV uzņēmumiem, šīs kompānijas pērn guvušas 56% no globālā aizsardzības uzņēmumu ienākumu līmeņa.
Savukārt no Eiropas sarakstā iekļautas 24 firmas, kas veido 18% no pērnā gada kopējo ieņēmumu kopsummas.
Spēcīgi rādītāji bijuši arī Ķīnai, saraksta pirmajā ceturtdaļā ierindojoties septiņiem Ķīnas uzņēmumiem, ar kopējiem aizsardzības ieņēmumiem 95,6 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas ir aptuveni tikpat, cik bijuši aizsardzības ieņēmumi no NATO valstu tēriņiem. Apvienojot divus kuģu būves uzņēmumus, Ķīna 10. vietu sarakstā ieņem ar jaunizveidoto “China State Shipbuilding Corporation Limited”.
Lai sasniegtu Ķīnas ambīcijas, sadarbība ir bijis galvenais faktors Ķīnas aizsardzības nozarē, uzņēmumiem, kas vērsti uz inovācijām, stratēģiski sadarbojoties savā starpā. Ķīnas kuģu būves centieni turpina stiprināt Pekinas ambīcijas jūras spēku spēju uzlabošanā laikā, kad pieaug spriedze starp Ķīnu un Taivānu.
Diviem Krievijas uzņēmumiem bija vērojams straujš ienākumu kritums starp 2019. un 2020. fiskālo gadu. “Almaz-Antey” ieņēmumi samazinājās par 34% (3,1 miljards ASV dolāru), bet “Tactical Missiles Corporation” – par 16%. Tāpat ieņēmumi samazinājās arī Japānas “Mitsubishi Heavy Industries” (2,8 miljardi ASV dolāru), Francijas “Dessault” (2 miljardi ASV dolāru) un ASV firma “Boeing”, kura piedzīvoja 1,9 miljardu ASV dolāru ieņēmumu kritumu.
Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem, pasaules ekonomika 2020. gadā saruka par 3,5%, tomēr ir pārsteidzoši, cik veiksmīgi uzņēmumi ir pārvarējuši šo bezprecedenta kritumu komerciālo lidmašīnu ražošanā. “Boeing”, lai arī piedzīvoja ievērojamu ieņēmumu kritumu komerciāli, saskārās ar 6% aizsardzības ieņēmumu kritumu.
Kopējie skaitļi liecina, ka vissmagāk aizsardzības nozari Covid-19 ietekme skāra tieši Eiropas valstīs, pat par spīti palielinātajam aizsardzības budžetam, izņemot “Kongsberg Gruppen” un “Finacantieri”, kuriem liela daļa darba notika sadarbībā ar ASV.
Gada griezumā, galvenie darījumi, kas saistīti ar aizsardzības nozarei nepieciešamajiem mākoņa pakalpojumiem un datu drošību vēl ir tikai priekšā, tomēr vairāki no galvenajiem uzņēmumiem, piemēram, “Amazon” un “Microsoft” vai nu izvēlējās nepiedalīties “Defence News” TOP 100 apkopojumā, vai neatbildēja uz datu pieprasījumiem. Novērotāji uzskata, ka šie uzņēmumi nevēlas reklamēt savu dalību aizsardzības nozarē, jo tas nesaskan ar darbinieku vai akcionāru uzskatiem.
Sagaidāms, ka mākoņu pakalpojumiem atvēlētais finansējums ASV aizsardzības budžetā ievērojami pieaugs, Pentagonam turpinot attīstīt kopīgo domēnu komandvadības koncepciju, kurā nepieciešams izstrādāt ātrus un efektīvus sakaru tīklus, lai būtu iespējams ātri nosūtīt lielu daudzumu datu, kas palīdzētu komandieriem ātri pieņemt lēmumus.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka globālie militārie izdevumi pagājušajā gadā pieauguši līdz 1981 miljardam ASV dolāru, kas ir 2,6% pieaugums, salīdzinot ar 2019.gadu, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) jaunākie dati. Valstis ar lielākajiem militārajiem tēriņiem, sastādot 62% no kopējiem militārajiem tēriņiem pasaulē bijušas ASV, Ķīna, Indija, Krievija un Lielbritānija. Ķīnas militārie izdevumi pieauguši 26.gadu pēc kārtas.
Šāds militāro izdevumu pieaugums noticis laikā, kad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 4,4%, lielā mērā pateicoties “Covid-19” pandēmijas ekonomiskajai ietekmei. Tā rezultātā militārie izdevumi kā IKP daļa sasniedza vidēji 2,4% pasaulē, salīdzinot ar 2,2% 2019.gadā. Tas bijis lielākais militārā sloga pieaugums kopš pasaules finanšu krīzes 2009.gadā.
Kaut arī militārie izdevumi pieauga, dažas valstis, piemēram, Čīle un Dienvidkoreja pārdalīja militārajiem tēriņiem atvēlēto budžetu, daļu novirzot pandēmijas un tās seku likvidēšanai. Citas valstis, tostarp Brazīlija un Krievija, iztērēja ievērojami mazāk nekā paredzēts sākotnējos militārajos budžetos 2020.gadam.
ASV militārie tēriņi 2020.gadā sasniedza aptuveni 778 miljardus ASV dolāru, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2019.gadā. ASV militārie izdevumi sastādīja 39% no kopējiem pasaules militārajiem tēriņiem 2020.gadā, padarot valsti par līderi ar lielāko budžetu, kas atvēlēts šāda veida izdevumiem. Šis bija trešais gads pēc kārtas, kad vērojama budžeta pieaugšana pēc tam, kad septiņus gadus pēc kārtas budžets ticis arvien samazināts.
