Lietuvas Šauļu apgabaltiesa otrdien atzinusi bijušo radikāli kreisās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" līderi Aļģirdu Palecki par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piespriedusi viņam sešu gadu cietumsodu.
Ģenerālprokuroratūra Palecki pieprasīja sodīt ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem.
Otru šai krimināllietā apsūdzēto - Viļņas uzņēmēju Deimantu Bertausku, kas prāvas gaitā savu vainu atzinis, tiesa pēc ģenerālprokuroratūras ieteikuma atbrīvojusi no kriminālatbildības, atzīstot, ka viņa labprātīgi sniegtās liecības būtiski palīdzējušas atklāt Krievijas izlūkdienestu subjektu nelikumīgo darbību Lietuvā.
50 gadus vecajam Paleckim piespriests reāls cietumsods, bet pagaidām viņš atstāts brīvībā un tiesa viņam atstājusi spēkā intensīvas uzraudzības režīmu un iepriekš samaksāto 50 000 eiro drošības naudu. Bertausks ņemts valsts aizsardzībā.
Tiesas spriedums nav galīgs un var tik pārsūdzēts Lietuvas Apelācijas tiesā.
Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras informāciju apsūdzētie no 2017.gada februāra līdz 2018.gada oktobrim, darbodamies organizētā grupā ar pirmstiesas izmeklēšanas gaitā neidentificētu Krievijas izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, no kuriem viens atzīts par vainīgu 1991.gada 13.janvāra lietā, par atlīdzību naudā un citā formā vākuši Lietuvā Krievijas izlūkdienestus interesējošu informāciju.
Kā viena no atlīdzības formām minēta palīdzība nodibināt kontaktus ar kādas Krievijas politiskās partijas pārstāvjiem nolūkā iegūt finansējumu Lietuvā reģistrētai partijai, kā arī palīdzība veidot biznesa kontaktus. Apsūdzētajiem doti uzdevumi vākt informāciju par 13.janvāra lietas izskatīšanā iesaistītajiem Lietuvas tienešiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kā arī par citām lietām, kas saistītas ar Krievijas agresiju pret Lietuvu 1990. un 1991.gadā.
Paleckis savu vainu noliedza, apgalvodams, ka esot nodarbojies ar izmeklējošo žurnālistiku, savukārt Bertausks vainu atzina un sniedza liecības.
Kā atzinusi tiesa, lietā savāktie dati skaidri apliecina, ka Bertausks un Paleckis veikuši darbības, kurās tiek apsūdzēti.
"Nav šaubu, ka Palecka un Bertauska nodarījums, pildot Krievijas specdienestu uzdevumu, ir ļoti bīstams, jo saistīts ar palīdzību Krievijai darboties pret Lietuvas Republiku, kriminālvajāšanas ceļā cenšoties ietekmēt Lietuvas tiesas, tiesnešus un viņu lēmumus un tādējādi pārkāpjot Lietuvas Konstitūcijā ietverto principu, ka tiesu vara kā tiesiskas valsts patstāvīga vara ir neatkarīga," secinājusi tiesa.
Pirms nepilniem desmit gadiem Paleckis tika tiesāts par to, ka noliedzis Padomju Savienības agresiju pret Lietuvu, apgalvodams, ka 1991.gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem".
Aizdomās par spiegošanu viņš tika apcietināts 2018.gada rudenī.
2019.gada martā Viļņas apgabaltiesa pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja pagājušā gada nogalē pavēstīja, ka aizmuguriski izvirzījusi trim Lietuvas tiesnešiem apsūdzības "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā" pret Krievijas pilsoņiem un sperti arī soļi, lai "organizētu šo tiesnešu starptautisku meklēšanu".