Jau septembrī poligonos Baltkrievijā, Kaļiņingradas un Krievijas Rietumu kara apgabalā notiks Krievijas un Baltkrievijas kopīgo vērienīgo operacionāli stratēģisko mācību – “Zapad 2021” aktīvā fāze. ASV drošības un aizsardzības domnīca “Stratēģisko un starptautisko studiju centrs“ (CSIS) analizē, ar ko šī gada mācības atšķirsies no iepriekšējām, kas notika 2017. gadā un vai tas būs tikai militārs vingrinājums, vai liecinās arī par Krievijas spēka pozīcijas maiņu. Tomēr maz ticams, ka “Zapad 2021” kalpos kā Trojas zirgs, kurā Krievija slēptu nodomus iebrukt kādā no kaimiņvalstīm, taču mācību mērogs un ilgums būs vērienīgs.
Lai arī mācību galvenās aktivitātes plānotas šī gada septembrī, gatavošanās tām jau aktīvi notiek. Tā, piemēram, jau pirms nedēļas Baltkrievijas teritorijā no Krievijas ieradās pirmais dzelzceļa sastāvs ar Krievijas bruņoto spēku tehniku un personālu.
Neatkarīgais aizsardzības analītiķis Konrāds Muzika (Konrad Muzyka) secina – fakts, ka jau šī gada pavasarī pie Ukrainas robežām tika izvietoti lieli Krievijas spēki un tehnika, kā arī Krievijas valdības paziņojums, ka tā Rietumu militārajā apgabalā plāno izvietot vēl vismaz 20 militāras vienības, norāda uz gaidāmo mācību “Zapad” vērienīgumu. Turklāt šīs mācības arī ļaus labāk izprast Krievijas un Baltkrievijas militāro integrāciju un Baltkrievijas teritorijas iespējamo turpmāko izmantošanu Krievijas interešu īstenošanā.
Militārs vingrinājums vai spēka pozīcijas maiņa?
Šī gada aprīlī Krievijas bruņotie spēki veica kaujas gatavības pārbaudes mācības, kuru mērogs bija līdz šim neredzēts. Tas ietvēra arī apjomīgu karaspēka pārvietošanu, kas labākajā gadījumā spētu veikt stratēģiska līmeņa mācības vai sliktākajā gadījumā – radīt jaunu agresīvu pavērsienu pret Ukrainu. Mācību galvenā sastāvdaļa bija mobilitātes mācības, kuru laikā aptuveni 20 000 līdz 30 000 Krievijas spēku tika pārcelti no tās Dienvidu, Rietumu un Centrālā militārā apgabala uz poligonu "Pogonova" ziemeļu daļā, kas atrodas aptuveni 250 kilometrus no Ukrainas Luhanskas un Harkovas apgabalu robežām. Tāpat aprīļa sākumā arī Krievijas Melnās jūras flote izvērsa kaujas gatavības pārbaudes Ukrainai piederošajā un Krievijas okupētajā Krimas pussalā izvietotajās Krievijas karaspēka vienībās.
Jaunākie karaspēka pārgrupējumi Krievijas Rietumu militārajā apgabalā ir apliecinājums tam, ka mēneša laikā Krievija spēj pārvietot vienības no citiem rajoniem, lai izvēlētajā reģionā radītu konvencionālo pārspēku, tostarp pret Baltijas valstīm. Tomēr ne visas Krievijas vērienīgās, stratēģiski operatīvās vai gatavības mācības nozīmē tiešu militāras iejaukšanās sākumu.
Kā atšķirt Krievijas ikdienišķos militāros vingrinājumus no signāliem, kas varētu vēstīt par spēka pozīcijas maiņu? Pētnieks min trīs vissvarīgākos faktorus, lai izprastu Krievijas nesenās aktivitātes Ukrainas pierobežā un gatavošanos “Zapad 2021”. Pirmkārt, ievērojama personāla un aprīkojuma kustība tuvu robežām. Otrkārt, nozīmīga bruņojuma un personāla izvietošana mācību “Zapad 2021” norises vietu tuvumā un, treškārt, naidīgs starptautiskais konteksts un draudi Krievijas politiskajām interesēm.
Dzelzceļa pieejamība militārās tehnikas pārvadāšanai
Analizējot loģistikas sagatavošanās darbus, jo īpaši militāro vilcienu kustību, var iegūt kvalitatīvāku Krievijas militāro darbību patiesā rakstura un lieluma novērtējumu. 2021. gada sākumā uz Krievijas sliedēm bija pieejams aptuveni 66 000 speciālo vilcienu platformu jeb sastāvu, lai uz tām varētu pārvadāt teju visu Krievijas Sauszemes spēku vienību aprīkojumu. Šīs tehniskās iespējas sniedz Krievijas Ģenerālštābam rīcības brīvību jebkurā brīdī, pat tad, ja kara apstākļos civilais dzelzceļš šim mērķim vairs nebūtu izmantojams.
Neseno Krievijas militāro aktivitāšu laikā, masveidā pārvietojot vienības gar rietumu un dienvidu robežām, pat pietrūka šo īpašo dzelzceļa platformu. Tas, savukārt, traucēja civilo dzelzceļa pārvadātāju darbu, aizkavējot pasažieru pārvadājumus un uzņēmuma spēju apgādāt klientus, piemēram, ar lauksaimniecības tehniku. Šī situācija ir savā ziņā pārsteidzoša, jo vienību pārcelšana ilga vien mēnesi, un tajā piedalījās tikai divu armijas grupu elementi un aptuveni pieci aviodesanta pulki.
Lai saprastu dzelzceļa komponenta nozīmi Krievijas militārajā mobilizācijā rietumu flangā, jākoncentrējas uz trim Dzelzceļa karaspēka brigādēm Rietumu kara apgabalā un divām brigādēm Dienvidu militārajā apgabalā.
Piemēram, lai pa dzelzceļu pārvietu 120 transportlīdzekļus ar personālu un pretgaisa aizsardzības bruņojumu, ir nepieciešamas aptuveni 78 līdz 80 īpašās dzelzceļa platformas. Tikmēr vienas vilciena platformas uzkraušana aizņem apmēram trīs līdz piecas stundas. Tas nozīmē, ka brigādes līmeņa vienības pārcelšanas process prasītu vairākas dienas, atkarībā no to piekļuves dzelzceļa platformām, iepriekšējiem brīdinājumiem par pārvietošanos un karaspēka prasmēm iekraušanas procesā. Turklāt kustības temps būtu atkarīgs arī no pretgaisa aizsardzības situācijas un pretinieku spēku gaisa operācijām.
Analizējot dažādu sociālo mediju vietnēs 2021. gada aprīlī ievietotos videoklipus par Krievijas militārās tehnikas pārvietošanu uz Ukrainas robežu un Krimu, redzams, ka šoreiz Krievija izvieto daudzreiz vairāk karaspēka un bruņojuma nekā jebkuram citam militārajam vingrinājumam kopš 2014. gada. Piemēram, gatavojoties ikgadējām militārajām apgabala mācībām Krievijas Tālajos Austrumos – “Vostok 2018” , tika izmantoti vairāk nekā 60 militāro ešelonu jeb speciālo vilciena sastāvu un vairāk nekā 1500 vagoni un platformas. Savukārt karavīru nogādāšanai poligonos Krievijas austrumos tika izmantots vairāk nekā 50 lidmašīnu.
Tikmēr šī gada aprīlī Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka 40 militārie ešeloni izmantoti, lai pārvietotu gaisa spēkus tikai no Krimas vien, bet, lai poligonā "Pogonova" izvietotu papildus vienības, bija nepieciešams apmēram 80 vilciena sastāvu. Tas jau tagad pārsniedz oficiālajos datos minēto mācībām “Vostok 2018” izmantoto loģistikas apjomu.
Personāla un aprīkojuma izvietošana netālu no mācību norises vietas
Maskavas lēmums atstāt Centrālajā militārajā apgabalā ietilpstošo 41. kombinēto ieroču armijas elementus “Pogonovas” poligonā netālu no Voroņežas nozīmē, ka Krievija ir pastiprinājusi gatavības vienības nākotnes mobilitātes treniņiem. Tā kā poligons atrodas netālu no Ukrainas robežas, tur esošās vienības var izmantot kā “šķēpa galu” ātra uzbrukuma Ukrainai gadījumā.
Tālāk uz dienvidiem, kur atrodas 8. gvardes armija, pie Ukrainas tiek izvietota arī 150. motorizēto strēlnieku divīzija, kas aptver Doņeckas un Luhanskas sektorus. Paredzams, ka šīs vienības gatavība nākotnē tiks palielināta. Šīs divas vienības kopumā apvieno četrus motorizēto strēlnieku un trīs tanku pulkus, kuros ietilpst ap 400 kaujas tanki un 700 bruņutransportieri un kājnieku kaujas mašīnas.
Izprast “Zapad 2017”, lai prognozētu “Zapad 2021”
2017. gadā, trīs gadus pēc Krievijas militārajiem iebrukumiem Austrumukrainā un Krimas okupācijas, Krievija un tās sabiedrotā Baltkrievija aizvadīja iepriekšējās stratēģiskās militārās mācības “Zapad”. Nesenā agresija Ukrainā daļēji izraisīja sabiedrības spekulācijas, ka “Zapad 2017” būs ļoti plašs un potenciāli draudošs vingrinājums – taču tā bija mērķtiecīga Kremļa propaganda, pasniedzot to medijiem kā pārspīlējumu.
Toreiz satraukumu radīja arī par mācību apmēru izplatītā informācija. Izskanēja, ka Krievijas bruņotie spēki 2017. gadā militāro kravu piegādei uz Baltkrieviju nomāja vairāk nekā 4000 dzelzceļa platformu, lai papildus jau nogādātajai tehnikai turp sūtītu arī motorizēto strēlnieku divīziju. Pat, ja tas būtu noticis, divīzijas līmeņa vienības izvietošana labākajā gadījumā būtu jāuzskata par brīdinājuma signālu, nevis patiesu mēģinājumu veikt uzbrukuma operācijas pret kaimiņvalsti.
Tomēr lielākas uzmanības vērts toreiz bija šo mācību galvenais mērķis – demonstrēt Krievijas gatavības līmeni gadījumā, ja tai nāktos stāties pretī NATO.
Krievijas bruņotie mācībās izspēlēja stāvokļa maiņu no miera laika uz apdraudējuma, pēc tam arī kara sākuma periodu. Tas izpaudās plašā vingrinājumu klāstā, kas 2017. gada augustā un septembrī tika veikti Krievijā un Baltkrievijā. Tie ietvēra arī civilās aizsardzības mācības, kā arī gandrīz visu Rietumu militārā apgabala tuvās darbības rādiusa ballistisko raķešu vienību izvietošanu laukā un citus stratēģiskus vingrinājumus. Viss tika veikts ar vienu mērķi – demonstrēt Krievijas gatavību veikt plaša mēroga militāras operācijas pret potenciālo ienaidnieku.
Tāpēc Krievijas nodomu izpratnes atslēga ir šo divu faktoru kombinācija – pārvietojamā militārā aprīkojuma apjoms un starptautiskais konteksts, kurā šīs darbības notiek.
Lai gan Rietumu un Krievijas attiecības 2017. gadā bija saspringtas, Krievijai īsti nebija politiska pamata uzsākt karadarbību. 2014. gada sākumā, kad amatu atstāja iepriekšējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, Krievija zaudēja ietekmes sviru uz Ukrainas iekšpolitiku. Šie apstākļi kopā ar kaujas gatavības vingrinājumiem, gaisa patruļu skaita palielināšanos un Ukrainas ostas bloķēšanu Sevastopolē liecināja par Krievijas agresīvajiem nodomiem.
Secinājumi no “Zapad 2017” vingrinājumu nozīmības pārspīlēšanas bija divi. No politiskā viedokļa Maskavai bija milzīgs ieguvums raidīt signālu, veicinot nenoteiktību kaimiņvalstīs un NATO dalībvalstīs. Bet no militārā viedokļa bija maz izpratnes par mācību militārās struktūras apjomu, kas nepieciešams, lai Krievija mainītu savu pozīciju.
Maz ticams, ka Krievija arī šogad ģenerēs spēkus ierobežotiem iebrukumiem pret, Krievijasprāt, atklāti naidīgu valsti, piemēram, Ukrainu, nemaz nerunājot par kādu no NATO dalībvalstīm. Lai nekavējoties nodrošinātu varas pārsvaru ātrai taktisko un operatīvo panākumu gūšanai, Krievijai būtu jāpieliek pārāk lielas pūles, kas nemaz nav tik vienkārši.
Nav pierādījumu, ka tādas darbības tika veiktas pirms “Zapad 2017”, līdz ar to nav norāžu par Krievijas gatavošanos liela mēroga un ilgstošam konfliktam. Krievijas karaspēka izvietošana Baltkrievijā notika tikai bataljona un rotas, nevis brigāžu un pulku līmenī, kurus, domājams, Krievija pārvietotu, ja tā gatavotos iesaistīties konfliktā ar NATO. Tā vietā Krievija pilnībā izmantos brigādes, pulkus un divīzijas visā plašajā frontē, lai paplašinātu kaujas lauku un izkliedētu NATO spēkus.
Gaidot mācības “Zapad 2021”
Šī gada mācības būs vērienīgākas par iepriekšējām tad, ja 41. kombinēto ieroču armija joprojām tiks izvietota netālu no Voroņežas un aktīvi piedalīsies mācībās. Šogad mācības notiek laikā, kad Krievijas un Baltkrievijas sadarbība aizsardzības jomā ir ievērojami aktivizējusies. Šajā laikā arī izveidoti trīs jauni mācību centri – divi Krievijā un viens Baltkrievijā, kas vēl vairāk uzlabos Krievijas un Baltkrievijas militāro vienību sadarbību un savietojamību.
Pat pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām 2020. gada augustā Baltkrievijas bruņotie spēki faktiski bija Krievijas Rietumu militārā apgabalā izvietoto spēku papildinājums, abām militārajām vienībām integrējoties taktiskajā, operatīvajā un stratēģiskajā līmenī. Tas nozīmē, ka arī kara situācijā visas Baltkrievijas sauszemes un specvienības tiktu pakļautas Krievijas Reģionālās spēku grupas (RGF) štābam, ko komandē Krievijas ģenerālis. Tāpat Krievija uztur ievērojamu sauszemes karaspēka klātbūtni Smolenskas un Brjanskas apgabalos, kas robežojas ar Baltkrieviju.
Baltkrievija modernizējusi arī atbalsta bāzes, kurās var uzglabāt, piemēram, pārtiku, naftu un ieročus. Tās atrodas netālu no lieljaudas dzelzceļa līnijas, kas iet uz austrumiem uz rietumiem. Vienlaikus saskaņā ar 2016. gada oktobra līgumu starp abām valstīm Krievija ir atbildīga par atbilstoša līmeņa ieroču un militārā aprīkojuma uzturēšanu Baltkrievijas glabāšanas bāzēs. Pēc tam šīs rezerves kara laikā tiks izmantotas Krievijas un Baltkrievijas kaujas operāciju atbalstam.
“Zapad 2021” analīzes otrā dimensija ir Krievijas militārā okupācija un konfrontācija ar Ukrainu. Kopš 2014. gada Krievija pie Ukrainas ir izveidojusi divus armijas grupu veidojumus un ar 22. armijas korpusu ir pastiprinājusi savu militāro klātbūtni Krimā. Kopumā šajos trīs formējumos ietilpst ap 50 000 karavīru. Tālāk uz austrumiem atrodas 58. militārā vienība ar vēl vismaz 25 000 karavīru. Tikmēr jau iepriekš minētā 41. kombinēto ieroču armija Pogonovas poligonā ir pierādījums tam, ka ar samērā nelieliem loģistikas centieniem Krievijas bruņotie spēki Ukrainas tuvumā var mobilizēt līdz pat 90 000 sauszemes spēku personāla. Iekļaujot personālu no četrām gaisa divīzijām (trīs Rietumu militārajā apgabalā un viena Dienvidu militārajā apgabalā) šis skaitlis jau ir aptuveni 110 000.
Šie spēki ir pietiekami, lai izveidotu vienotu vienību un veiktu plaša mēroga operācijas uz zemes. Ap Ukrainu izvietotajiem spēkiem, iespējams, ir paaugstināts gatavības līmenis, un militārā tehnika, kas palikusi aizmugurējās pozīcijās, ir tikai uzlabojusi viņu gatavības līmeni.
Līdz ar to, ņemot vērā prasības pastiprināt Krievijas un Baltkrievijas militāro integrāciju un reaģēt uz it kā Ukrainas agresiju un NATO kustībām, nav skaidrs, vai šī gada mācībām “Zapad 2021” būs fokuss uz kaut ko vienu, vai arī tās būs kā atbilde uz vairākiem potenciāliem ārējiem apdraudējumiem.
Starptautiskais konteksts
Krievija izrāda gatavību doties karā pret kaimiņvalsti vai NATO tādos brīžos, kad jūt – tiek apšaubīta un apdraudēta militārās lielvaras ietekme.
Domnīcas analītiķis norāda – starptautiskas krīzes situācijā, Krievija var sākt militāru konfliktu tikai tāpēc, lai aizsargātu savas intereses un ietekmi.
Lielā mēroga militārās mācības, kas notiek laikā, kad Krievijas un Rietumu attiecības ir samērā mierīgas, nav salīdzināmas ar liela mēroga mācībām laikā, kad starp Krieviju un NATO pastāv liela spriedze.
Atšķirība Krievijas spēku veidošanā 2021. gada aprīlī un 2017. gadā mācību “Zapad 2017” sagatavošanas un izpildes laikā ir pastāvošais spriedzes līmenis starp Rietumiem un Krieviju, kā arī Krieviju un Ukrainu.
Ja neņem vērā 2014. gada notikumus Ukrainā un Krievijas iejaukšanos Sīrijā 2015. gadā, tad eiroatlantiskā politiskā vide 2017. gadā bija samērā mierīga, salīdzinot ar mūsdienām, kad Rietumu-Krievijas un Krievijas-Ukrainas attiecības atrodas zemākajā punktā kopš Aukstā kara beigām.
Pēc tam, kad Kremlis ar citiem līdzekļiem sasniedza savus politiskos mērķus, piemēram, pārbaudot Rietumu reakciju un izdarot spiedienu uz Ukrainas valdību, tas paziņoja par dažu uz robežas izvietoto spēku atsaukšanu. Kaut arī šis lēmums, iespējams, ir mazinājis situācijas nopietnību, iepriekš izvietotā krievu tehnika Pogonovas poligonā palikusi nemainīga līdz jūlija beigām, kad Krievijas spēki sāka pārvietot bruņojumu pagaidām vēl nezināmā virzienā. Šīs kustības sakrita ar krievu armijas vienību ievešanu Baltkrievijā, un norāda, ka Krievija ļoti nopietni gatavojas septembrī gaidāmo mācību “Zapad” aktīvajai fāzei.
Noslēguma vietā
Tomēr maz ticams, ka “Zapad 2021” kalpos kā Trojas zirgs, kurā Krievija slēptu nodomus iebrukt kādā no tās kaimiņvalstīm, taču mācību mērogs un ilgums būs vērienīgs.
Tās arī vēlreiz apstiprinās īpašās attiecības starp Krieviju un Baltkrieviju un abu valstu karaspēka spēju veikt visa spektra kaujas operācijas pret ienaidnieku, tai skaitā arī kodoluzbrukumu.
Tomēr vissvarīgākie, bet mazāk publiski apspriestie aspekti notiks tieši pirms un pēc mācību aktīvās fāzes. Jau jūnijā Krievija un Baltkrievija sāka organizēt vairākas kopīgas mācības, trenējot loģistiku, mobilitāti, pretgaisa aizsardzību, elektronisko karadarbību, kā komandvadības elementus. Savukārt jūlija beigās Krievija Baltkrievijā sāka izvietot savas 1. tanku armijas elementus, iezīmējot gatavošanos svarīgajām mācībām.
