Pagājušajā nedēļā ASV paziņoja, ka ir panākusi vienošanos ar Vāciju, lai neļautu Krievijai izmantot gāzes vadu “Nord Stream 2” kā politisku ieroci pret Eiropu. Tāpat ticis norādīts – šis darījums paredz sankcijas pret Krieviju, ja tā mēģinās šantažēt Ukrainu, tomēr nevalda pārliecība, ka Vācija patiesi būtu gatava noteikt sankcijas pret Maskavu, it īpaši, ja tas skar Berlīnes komerciālās intereses.
Paziņojums par turpmāku sadarbību un vienošanos starp ASV un Vāciju, kas ļauj pabeigt gāzes vadu “Nord Stream 2”, noticis laikā, kad Krievija cenšas manipulēt ar Eiropas gāzes tirgu, izsmelt Eiropas gāzes krājumus un strauji sadārdzināt gāzes izmaksas.
Saskaņā ar ASV un Vācijas vienošanos Ukraina iegūs finansējumu 50 miljonu ASV dolāru apmērā zaļās enerģijas tehnoloģiju attīstībai un garantam par gāzes tranzīta nodevu atmaksu, ko tā zaudēs, kad 2024. gadā Krievija pārstās Ukrainu izmantot kā tranzīta valsti, ziņo “Associated Press”.
Dabasgāzes cenas sadārdzinājušās līdz augstākajam līmenim pēdējo 13 gadu laikā, bet tajā pašā laikā Eiropas gāzes uzglabāšanas līmenis ir tikai 53% no iespējamās kapacitātes jeb gandrīz par 27% zemāks nekā vidējais uzglabāšanas rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Ja drīzumā nepalielināsies gāzes piegādes apjomi no Krievijas, Eiropas gāzes krātuve līdz oktobrim tiks piepildīta ne vairāk kā līdz 71% no kopējās jaudas, radot pamatotas bažas par kārtējo gāzes krīzi.
Tomēr Krievijas “Gazprom” atsakās palielināt piegādes apjomus, izmantojot Ukrainas gāzes pārvaldes sistēmu laikā, kad plānoti apkopes darbi “Nord Stream 1” un “Yamal Europe” gāzes vadiem, kas ir lielākās Krievijas gāzes eksporta līnijas uz Eiropu.
Tā vietā “Gazprom” pilda savas ilgtermiņa piegādes saistības, pārdodot dabasgāzi, kas jau ir uzkrāta lielajās Vācijas un Austrijas krātuvēs, tādējādi tās izsmeļot un radot bažas Eiropas klientiem par iespējamiem piegādes pārrāvumiem ziemā. 19. jūlijā dabasgāzes krātuvē Austrijā bija atlikuši vien 33% no kopējā dabasgāzes uzglabāšanas apjoma, savukārt Vācijas krātuvē – 47%.
“Gazprom” aprēķinājis, ka šovasar palielinājies pieprasījums pēc dabasgāzes Āzijā, kas ir par pamatu dabasgāzes cenu paaugstinājumam un piesaistījis lielāko daļu pasaules sašķidrinātās dabasgāzes eksporta. Tādējādi Eiropas klientiem ir ierobežotas piegādes iespējas.
Gadījumā, ja “Gazprom” samazinās piegādes apjomus par vēl 20 miljardiem kubikmetru papildus pēdējo divu gadu laikā piedzīvotajam samazinājumam par 26,6 miljardiem kubikmetru, tas varētu nozīmēt ne tikai milzu peļņu “Gazprom”, bet arī piespiest Eiropu samierināties ar “Nord Stream 2”.
Lai gan nesen izziņotā ASV un Vācijas vienošanās ietver noteikumus, kas draud ar sankcijām, ja Krievija mēģinās izmantot enerģiju kā ieroci vai veikt turpmākas agresīvas darbības pret Ukrainu, darījuma laiks liek apšaubīt, ka Maskava patiešām tiktu sodīta par agresiju.
Atklājot dažas līguma detaļas, Vācija paziņojusi, ka piekritusi sadarboties ar ASV, lai piespiestu Krieviju par desmit gadiem pagarināt tranzīta līgumu caur Ukrainu, jo pašlaik līgums ir spēkā līdz 2024. gada beigām. Tomēr panākumi šādos centienos ir maz ticami – tiklīdz darbību uzsāks “Nord Stream 2”, Krievijai Ukraina vairs nebūs nepieciešama kā gāzes tranzīta ceļš, savukārt Rietumiem nav praktisku līdzekļu, lai piespiestu “Gazprom” par desmit gadiem pagarināt līgumu ar Kijevu.
Tāpat Vācija ir apņēmusies veikt nepieciešamos pasākumus valsts un arī ES līmenī, tostarp sankcijas, ja Krievija izmantos enerģiju kā ieroci vai izrādīs agresiju pret Ukrainu, lai ierobežotu Krievijas eksporta iespējas uz Eiropu enerģētikas nozarē. Tomēr nevalda pārliecība, ka Berlīne patiesi izdarīs spiedienu uz Maskavu gadījumā, ja tā tomēr izrādītu agresiju, it īpaši, ja tas ietekmētu Vācijas komerciālās intereses.
Visi ASV un Vācijas finansiālie stimuli un solījumi ieguldījumiem Ukrainas zaļās enerģijas nozarē būs ārkārtīgi svarīgi, ja tie piepildīsies. Tomēr šie solījumi nebūt netraucē Maskavai, kur jau notiek svinības par godu “NS2” ar paziņojumu, ka ne ASV centieni, ne Ukrainas un tās prezidenta Volodmira Zelenska nostāja netraucēs cauruļvada darbības uzsākšanai.
