ANO Drošības padome trešdien vienbalsīgi nolēma uz vienu gadu atjaunot Eiropas Savienības (ES) militārās misijas mandātu Bosnijā un Hercegovinā, neraugoties uz Krievijas iebildumiem pret starptautiska augstā pārstāvja esamību šajā Balkānu valstī.
Drošības padomes balsojums notika laikā, kad Bosnijas serbu līderis ir pastiprinājis separātisma draudus un tiek apsūdzēts miera apdraudēšanā Bosnijā.
Krievija, kas atbalsta Bosnijas serbus, ir stingri kritizējusi augstā pārstāvja Bosnijā amatu un atsakās atzīt, ka to ieņēmis Kristiāns Šmits no Vācijas, nomainot austrieti Valentīnu Incko.
Krievija ir kritizējusi augstā pārstāvja amatu kā neobjektīvu un 2019.gadā pieprasīja, lai ANO slēgtu augstā pārstāvja biroju.
"Šis amats paliek vakants. Šodien nav nekāda augstā pārstāvja vai augstā pārstāvja kandidāta," paziņoja Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja.
Šmits netika uzaicināts sniegt ziņojumu Drošības padomei, un novērotāji uzskata to par pielabināšanos Krievijai, lai tā nobalsotu par ES militārās misijas - operācijas "Althea" - atjaunošanu Bosnijā.
Francijas vēstnieks ANO Nikolā de Rivjērs uzsvēra augstā pārstāvja "būtisko lomu Bosnijas un Hercegovinas atbalstīšanā" un nosodīja "visas formas, kā tiek apstrīdēta Bosnijas un Hercegovinas kā valsts teritoriālā integritāte un eksistence".
Bosnija un Hercegovina pēc 1995.gada Deitonas miera vienošanās sastāv no divām autonomām vienībām - Serbu Republikas un Musulmaņu-horvātu federācijas, kuras saista vājas centrālās institūcijas.
Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks ir solījis izveidot serbu armiju un grib nodibināt separātas valdības iestādes, kā arī atcelt federālo institūciju mandātu Serbu Republikas teritorijā.
ES spēkos Bosnijā ir apmēram 600 karavīru. Šie spēki 2004.gadā nomainīja NATO miera uzturēšanas misiju.